Es teiksim pētīju, kuras ir tās valstis, kur varētu atļauties ko nopirkt (lai nav jāīrē), kur varētu būt iespējams bērnu vai nu iegrūst kādā vietējā skolā (valoda!!) vai kaut k;adu international school. Varbūt jāpadodas un jāpārceļ tlmācībā (tgd. 2.klase).
Problēma - ES valstis, kur būtu VISvienkāršāk tā visa pārcelšanās (mazāk ierobežojumu, formalitāšu, kamēr tiešām saproti, kas un kā), lielākā daļa piebāztas jau ar migrantiem, kuri tā globāli to vien gaida, kā sākt viest visur savus šariata likumus un graizīt galvas neticīgajiem. Protams, nav jau jāpaŗceļas uzreiz uz Paržies atiecīgajiem rajoniem, bet imho tuvākā vaitālākā nākotnē tā problēma uzpeldēs ne tikai Parīzes un Briseles attiecīgajos rajonos.
Es pat godīgi paceōju Kanādas, austrālijas, Jaunzēlandes imigrācijas politiku, un jā - atplestām rokām viņi gaida vabūt noteiktu profesiju/izglītības speciālistus. Nu negaida neviensatplestām rokām liekas mutes, ko skolot savās skolās, pat ja sencīši meklē darbu, nevis pabalstus.

Pagaidām esmu ieciklējusies uz to, ka lēnu garu revidēju mājās liekās lietas, atdodu, pārdou, izmetu (nu ko saprotu, kas tuvēko 2 gadu laikā nenoderēs), mēģinu ieborēt vairāk meitai angleni. Nu nav viņa pats asākais zīmulis valodu ziņā, attiecīgi ne pārāk spoži mums iet.
Plus tā kā esmu viena, tad nu vēl baigi jāpiedomā pie valsts noteikumiem attiecībā uz bērnu atstāšanu, jo nu, ja viņai ir 7i, bet valsts politika runā par to, ka bērnus nedrīkst atstāt līdz 12-16gadiem (Austrālijas spriedumi - atkarībā no štata), tad man tur pat nekāds darbs vienkārši nevar sanākt.

Karoče baigi daudz punktu, un, protams, visam pa virsu, bet ja nu tomēr ir labi, jo Latvija man IR mīļa, esmu padzīvojusi savulaik Kiprā, patika, silts un tā, bet LAtvija, latviešu valoda, un tā.. Ehhh.. Bet gribas arī nākotni savam bŗnam, nevis mirt no krievu bumbām, zaldātiem vai dzīvojot RUS murgā.