(Nu, es vakar skatoties ikea cenas, arī padomāju par kapitālistiskās pasaules ostu, kur korporatīvs konglomerāts ar dempingu izspiež individuālos no tirgus un tad kā monopolists var uzkruķīt tādas cenas, kādas grib. Protams, ja mani tas neapmierina, es vairāk DIY un pa pažobelēm meklēšu. Bet apziņa par predatorisko ekonomiku un cilvēka vietu šajā "komersants dara kā grib" formātā veda pie domas, ka tas taču veido kopējo vidi un atmosfēru un, ka gribētu, lai kāds tomēr to noregulētu un, ka man nav pietiekamu zināšanu, kurš tieši un kā tieši.)

Stāsta morāle - nekāda. Sabiedrība top par sabiedrību sarunājoties.