skatos iedvesmai dažādus jūtūbus par ceļošanu indoķīnā un man ir skumji, ka mūsu valsts nav tik pārtikusi, lai visus savus pēc-vidusskolas-absolventus nosūtītu bakpakot pa pasauli.
nē, drīzāk, ka manā laikā nebija tik daudz iespēju vai arī zināšanu par iespējām.

(starp citu, šitā sakarā atcerējos, ka es esmu jaunībā ceļojusi divas nedēļas cauri spānijai un portugālei BEZ nakstmājām, tikai tik, cik paguļ pārbraucienu vilcienos, superīgi vienkārši)