jā, victim blaming ir ēnas puse šai kopumā funkcionālajai ilūzijai, kas mūs pasargā no ikdienas trauksmes un dod drošības sajūtu. ja notiek kas slikts, ir sev jāatgādina, ka ar ikvienu var notikt jebkas, it's ok, baby.

atalgošana/sods var būt arī pilnībā neapzināta, ja bērns mīļš, vecāki smaida, ja izdara palaidnību, sarauc pieri. slavē par panākumiem utt. nekā jau ļauna tur nav, ja atceras nesodīt un nevainot pie katras sāpes.