Es vienmēr nēsāju līdzi piparu gāzi un šad tad arī izmantoju bezpavadas suņiem. Praktiski visiem reakcija pēc viena pūtiena ir apmesties par 180 grādiem un testies projām, interese par mani izgaist momentā. Viņi tad nolaiza degunu un that is that, neizskatās, ka ciestu.

Es mēdzu ceļot pa provinci un vienreiz man metās virsū medību suns, kuram man nācās pūst kādas reizes 4, jo viņš riņķoja ap mani kā ap tādu mežacūku, skatoties kur kāda neaizsargāta vietiņa, kur mani noplēst. Bet beigās pipargāze uzvarēja.

Bet! Lai gan es vienmēr sākumā saimniekus brīdinu, lai paņem suni pie pavadas, savādāk pūtīšu, mani vienmēr ignorē, bet pēc pipargāzes iepūšanas paliek absolūti psihi un it īpaši vīrieši nāk man virsū un draud nosist. Tad ir jābūt gatavībā pūst arī saimniekam, bet nu tā fiziska sadursme ar cilvēku, tfu tfu, nav notikusi.