ir drusku atsitiens pēc šī pēdējā gada laimes.
nav jau nelaimīgāk, bet stipri savādāk: esmu māte visās izpausmēs, bērni slimo visās izpausmēs, manā dzīvē notiek tieši nekas.
tas nav nekas traks, es tikai gribu piefiksēt, ka šitā man nepatīk.
gan jau drīz būsim savādākos režīmos.

(sestdien Ērglim kristības, bijām plānojuši svētku vakariņas ar krustvecākiem Cēsu Malā - jo mums tur patīk, mēs būsim tuvumā, Malā bija mans un vīra pirmais randiņš, nu, viss burvīgi. taču, te atnāca valsts un iedeva ārkārtas situāciju. drusku papukojos, līdz nobukoju dzīvokli pie pils parka ar pasaules skaistāko verandu un sarunāju ar Malu take-awayu. tad apsēdos un sapratu, ka šāds svinību veids daudzbērnu iesaistītajiem ir daudzkārt vieglāks un jaukāks, un draudzīgāks. nu ko, paldies)