Es lasīju kaut kur, ja Janagihara apzināti veidojusi šo pasaku elementu gluži kā filmās ar viņu tik ļoti veiksmīgajām karjerām, lai kompensētu šiem tēliem, jo sevišķi Džūdam, viņu sāpes.
Es, paldies dievam, lasīju angliski. Viena no skaistākajām grāmatām ever (izrāvu dažās dienās, mirkstot asarās un raustoties konvulsijās aiz līdzpārdzīvojuma).
Iesaku arī viņas pirmo grāmatu "People in the trees" - pilnīgi citādāka, bet man ļoti patika.