30 July 2020 @ 12:47 pm
pasaules vēsture  
izlasīju pēdējo Bankovska romānu un neko nesapratu. pirmās trīs ceturtdaļas likās, ka viss tik klārs, tik skaidrs, jēdzīgs un ka tūlīt tūlīt "saliksies kauliņi", bet beigas tādā hipertempā visu sagāza, neko nepaskaidroja, ievilka jaunos gaņģos un es paliku pie sasistas saprašanas siles.

(es izlasīju astoņās dienās, vīrs gan jau izlasītu ātrāk, - viņam jau cita iesākta grāmata, bet es gribu parunāties TAGAD)
 
 
( Post a new comment )
austra[info]au on July 30th, 2020 - 03:19 pm
paldies,
precīzi:
Būt Bankovska lasītājam – ja neesi naivi uzticīgs visam, ko autors saka, – nudien nav viegls uzdevums; intelektuāli tu nonāc pozīcijā, kurā esi spiests būt kritisks un uzmanīgs pret visu, arī pret to, kas šķiet simpātisks un pievilcīgs... Un pa to laiku pasaule brūk un sadalās
(Reply) (Parent) (Link)
austra[info]au on July 30th, 2020 - 03:22 pm
un - ak jā! -
Lielāko daļu laika, ceļojot šajā grāmatā, nezināju, kurp tieku vesta, bet pēdējās trīsdesmit lappuses ieveda mani neziņā, kuru nevajadzētu ne interpretēt, ne tulkot, jo tās pašas par sevi ir maksimāli precīzs zīmējums: ko nozīmē būt rakstniekam un vienlaikus cilvēkam.
(Reply) (Parent) (Link)