Ūpis vakarā pievemj gultu. nu ko, nomazgājas un sēž kā tāda nelaimes čupiņa duštelpā.
Ū: mamm, es gribēt zāles, jā, tās baltās zāles!
au: jā, labi, es aizbraukšu uz aptieku. čik čik ar mašīnu un būšu atpakaļ!
Ū: aptieka tālu?
au: nē, nav tālu, būšu ātri.
Ū: *viss tāds džadžojošs* ja nav tālu, tad nedrīkst mašīnu, tad jāiet kājām!