man pirms pāris vasarām, izgājušai pusdienlaikā no klienta biroja pašā pilsētas centrā, uz brīvības un dzirnavu stūra, garāmejošs vecis ieķērās krūtī, vienkārši izstiepa roku un ieķērās. programmā "vispirms daru, pēc tam domāju" instinktīvi un automātiski iegāzu viņam ar dūri pa žokli. tā vispār es kauties nemāku, bet šis man vismaz līdz šim ir sanācis, es pat nezinu, kā trāpu, jo ir taču tik daudz iespēju netrāpīt. otrs gadījums bija vēl studējot akadēmijā, gājām pulciņš ar kursabiedrenēm uz centru un apmēram pie sinagogas drupām kaut kādi čaļi pielavījās no aizmugures un ieķērās man dibenā. bija ziema vai kaut kāds tāds auksts laiks, reāli ķērās jau mētelī. arī iekrāvu, viss tieši tāpat. un labi, ka toreiz ieķērās man, jo pārējās meitenes pretī nedotu. starp citu, reāli noveicās, ka pēc mana krāviena nesekoja nopietnāks kaušanās turpinājums, jo, kā jau teicu, kauties jau es nemaz nemāku.