Laiks smuks, bet auksts. No balkona sēdēšanas nekas daudz nesanāk - fiksi, glāze vīna, atpakaļ siltumā. No mājām pēdējoreiz izgāju pirms nedēļas pirmdienā. Cik nu izgāju, drīzāk tiku izvesta uz ofisu pēc mantām un viss, ja to tā vispār var skaitīt. Runāk, ka kāds esot uz sava balkona paspējis maratonu noskriet, mums gan uz to vēl domas nenesās. Vismaz jūtu, ka beidzot esmu spējīga strādāt. Pirmās dienas gan bija šaubīgas, jo liekas, ka visa pasaule traucē, kaķis traucē, R traucē, pati sev traucēju. Tā runā, ka vēl kādas 4-5 nedēļas sēdēsim mājās, jo "pīķis" ne tuvu nav sasniegts. Reizēm R noskrien lejā līdz veikalam un tad fiksi atpakaļ. Brīžiem šķiet, ka laika izjūta sāk pazust - kas šodien par datumu, kas šodien par dienu? Ļoti gribas cerēt, ka vasarā tas viss jau būs beidzies. Vajadzēs no tā visa kārtīgi atslēgties. Vismaz pagaidām vēl neesam sākuši viens otru besīt. Tas priecē, bet tā runā, ka vēl priekšā 4-5 nedēļas. Māte vienmēr teica - gribi zināt, vai cilvēks ir īstais - aizbrauc ar viņu ceļojumā - parādīsies īstā daba un viss būs skaidrs. To mēs izturējām. Tagad var ieviest otru testu - pavadi ar cilvēku bez pārtraukuma vismaz mēnesi un tad redzēsi, vai ir īstais. Brace yourself!