astrid -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Novembris 12., 2023

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
03:56
Kādam arī mēdz gadīties, ka ir pierasts pie kaut kāda objekta, izkārtojuma vai kārtības vidē, kas ir pazīstama, un tad, kad notiek izmaiņas (vētrā nogāzies koks, kas tur vienmēr ir bijis; nojaukta māja, kas tur vienmēr ir bijusi) paliek kaut kā mazliet skumji? Arī par it kā pozitīvām izmaiņām (piemēram, veco 7. tramvaju drīza aizstāšana ar zemās grīdas tramvajiem; Rail Baltica projekta ietvaros veiktās izmaiņas pilsētvidē).
Nevaru saprast vai es uztveru vidi kā daļu no savas identitātes, tādēļ šķiet, ka tā tiek apdraudēta, ja notiek izmaiņas, vai arī vienkārši esmu kļuvusi veca un “ņerr, neko jaunu nevajag, ir labi kā ir” xD
Tiesa gan - kad man bija kādi 10, un mājas tuvumā nozāģēja koku (kuram principā it kā nebija nekādas sentimentālās vērtības) bēdājos arī jau tad.

(2 raksta | ir doma)

Comments:

[User Picture]
From:[info]telefontubbie
Date:12. Novembris 2023 - 05:11
(Link)
Jā, protams. Gadās. Vide arī sniedz dvēseles komfortu, ja kaut kas mainās, tas drusku asociējas ar nelielu šķipsniņu satraukumu.
Ejot pa nezināmām vietām, lai atrastu punktu X tiek pieslēgtas daudz maņas,kuras nav ieslēgtas jau zināmās vidēs
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:12. Novembris 2023 - 08:51
(Link)
Nu, vai tieši otrādi, tāda bērnības lieta
Kad man bija kādi mazpadsmit gadi, nozāģēja apakšējo zaru vītolam, kurā es pirms tam varēju pavadīt daudzas stundas. Es, protams, neko neteicu, bet kopš tā laika mazāk bēdājos par šādām lietām, jo es tak vēl arvien esmu pusaudzis un pusaudži neraud un nepieķeras un viņu sirds ir auksta kā ledus

Bet koki vispār ir sāpīgākas izmaiņas nekā sliedes, teiksim, es mēdzu "man nekas nesāp" un "ja es izrādīšu, ka sāp, viņi tā darīs vēl vairāk" padomāt arī par elektrodrošības dēļ nozāģētiem zariem

> Go to Top
Sviesta Ciba