Nu, vai tieši otrādi, tāda bērnības lieta
Kad man bija kādi mazpadsmit gadi, nozāģēja apakšējo zaru vītolam, kurā es pirms tam varēju pavadīt daudzas stundas. Es, protams, neko neteicu, bet kopš tā laika mazāk bēdājos par šādām lietām, jo es tak vēl arvien esmu pusaudzis un pusaudži neraud un nepieķeras un viņu sirds ir auksta kā ledus

Bet koki vispār ir sāpīgākas izmaiņas nekā sliedes, teiksim, es mēdzu "man nekas nesāp" un "ja es izrādīšu, ka sāp, viņi tā darīs vēl vairāk" padomāt arī par elektrodrošības dēļ nozāģētiem zariem

(Reply to this)