it kā jau sīka vienība

« previous entry | next entry »
Jan. 23., 2006 | 02:14 pm
dvēselīte: audzē apvalciņu, meitiņ!

nav jābūt ģēnijam, lai pēc visa šī kārtējo reizi secinātu, ka
UZTICĒTIES NEVAR NEVIENAM

bet tā gribas tam neticēt...

Link | iešāvās prātā | Add to Memories


Comments {6}

...

from: [info]aspirins
date: Jan. 23., 2006 - 02:39 pm
Link

ai, nezinu, Gič, nezinu...

ja tā skaidru aci uz tām lietām paskatās, tad, iespējams, ir daži, kuriem patiešām atsevišķos gadījumos var, bet baigā ņemšanās ar to izvērtēšanu
man jau gan liekas, ka līdz galam tomēr nevienam uzticēties nevar, jo arī tam otram ir kaut kādi savi iemesli, kapec viņš tā rīkojas
neba nu tīšām vienmēr tā piekāšana sanāk... bieži jau tikai tāpēc, ka tā pašam vieglāk - prioritātes, zinies

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Mazais meža dīvainītis ar sviesta burku rociņā

...

from: [info]savaadaisu
date: Jan. 23., 2006 - 02:48 pm
Link

Nu kas gan notiek ar 100% noteiktību???
Bez tam, kā jau pati teici, katram savi iemesli un tā. Tāpēc arī ir plānošana (tas uz noteiktām lietām, piemēram, pasākums sveču gaismā ar ķīnas porcelānu un tā), un cilvēcīga attieksme pret otru notikuma dalībnieku (abpusēja).
Nu ir ģīmji, kuriem es neuzticos vispār, bet tas neliedz būt par labiem draugiem (Ingars, piemēram).
Un jums - sievietēm - taču ir sestais prāts vai kā viņu tur sauc. Kad prāts svārstās, paļaujies uz čuju!

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


...

from: [info]aspirins
date: Jan. 23., 2006 - 05:37 pm
Link

nu, Ingars jau mums tāds vispār īpaši smags gadījums :)

Atbildēt | Iepriekšējais


Mazais meža dīvainītis ar sviesta burku rociņā

...

from: [info]savaadaisu
date: Jan. 23., 2006 - 02:50 pm
Link

PS: gan jau nau tik melni kā rādās. Iz pieredzes zinu, ka dikten samocīta dzīve sanāk, ja neuzticas vispār nekam un nevienam.

Atbildēt | Iepriekšējais