it kā jau sīka vienība
« previous entry | next entry »
Jan. 23., 2006 | 02:14 pm
dvēselīte: audzē apvalciņu, meitiņ!
nav jābūt ģēnijam, lai pēc visa šī kārtējo reizi secinātu, ka
UZTICĒTIES NEVAR NEVIENAM
bet tā gribas tam neticēt...
UZTICĒTIES NEVAR NEVIENAM
bet tā gribas tam neticēt...
...
from: savaadaisu
date: Jan. 23., 2006 - 02:21 pm
Link
Uzticības tēma un kvalitāte ir no svara.
Atbildēt | Diskusija
...
from: aspirins
date: Jan. 23., 2006 - 02:39 pm
Link
ja tā skaidru aci uz tām lietām paskatās, tad, iespējams, ir daži, kuriem patiešām atsevišķos gadījumos var, bet baigā ņemšanās ar to izvērtēšanu
man jau gan liekas, ka līdz galam tomēr nevienam uzticēties nevar, jo arī tam otram ir kaut kādi savi iemesli, kapec viņš tā rīkojas
neba nu tīšām vienmēr tā piekāšana sanāk... bieži jau tikai tāpēc, ka tā pašam vieglāk - prioritātes, zinies
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
...
from: savaadaisu
date: Jan. 23., 2006 - 02:48 pm
Link
Bez tam, kā jau pati teici, katram savi iemesli un tā. Tāpēc arī ir plānošana (tas uz noteiktām lietām, piemēram, pasākums sveču gaismā ar ķīnas porcelānu un tā), un cilvēcīga attieksme pret otru notikuma dalībnieku (abpusēja).
Nu ir ģīmji, kuriem es neuzticos vispār, bet tas neliedz būt par labiem draugiem (Ingars, piemēram).
Un jums - sievietēm - taču ir sestais prāts vai kā viņu tur sauc. Kad prāts svārstās, paļaujies uz čuju!
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
...
from: aspirins
date: Jan. 23., 2006 - 05:37 pm
Link
Atbildēt | Iepriekšējais
...
from: savaadaisu
date: Jan. 23., 2006 - 02:50 pm
Link
Atbildēt | Iepriekšējais