Dārziņš -

O! pastāstīsi kā bija, jo es arī iešu uz šo.. :)

atkal Džilindžers piesauc filmas - imho viņam ir briesmīga vēlme pārnest kino uz skatuves.

Dž.: "Es domāju, ka psihes izpētes studijas teatrālā formā varētu būt interesantas. Cilvēki taču skatās filmas par kanibālismu, kas arī ir pilnīga novirze no normas."
Un te sadaļa nr.3 ir kā reiz manas domas par visiem Džilindžera "eksperimentiem" :) - http://dailesteatris.lv/index.php?1&136&view=view-critics&show_id=1000045&cr_id=287

nu ja viņa eksperiments saucas - klišeju izmantošana izrādēs, tad moš interesanti, bet ja doma ir šokēt skatītāju, tad eksperiments izgāzies, jo neviens neļaujas provokācijai.

Un vispār ar laiku cilvēkiem apnīk, ka viss tiek pasniegts tik tieši un burtiski un viņi nogurst no provokācijas, to vairs neuztverot. Sliktākais, kas var būt - nevis cilvēki ir šokēti vai sadusmoti vai vēl kādā veidā emocionāli pacelti, bet viņi apspriež - nah vispār vajadzīga provokācija.

tā nemaz nav

mani galvenokārt kaitina tas, ka viņš cenšas visu bāztin iebāzt acīs, tipa skatītājs būtu tik stulbs, ka neuztvertu neko citu, kā vienīgi klišejas un šokēšanu.

„nekrofilija ir visaltruistiskākā mīlestība — jo cilvēks tikai dod, nesaņemot neko pretī”

Kādreiz paņem mani ar līdz uz teātri.
Jo es neesmu tādā bijis kopš skolas laikiem, kad mums bija jāiet obligāti, literatūras stundās.
Kas zin, varbūt pat "mūsdienās" man tas varētu iepatikties.

Bet TOČNA!!! Ja? Ja? ja? :))

es arī