Asiize

prasās pēc socioloģiskiem secinājumiem, ja reiz augstāk 3 skuķēni šim apgalvojumam vienkārši māj ar galvu,
bet te viens puika oponēt oponē jeb cenšas zāli pļaut ar visām saknēm.

Šeit nav nozīmes tam, ko saprotam ar vārdu laime, doma bija, ka lovīte nav pozitīvs skaitlis, tā ir plus un mīnus bezgalība kopā, bet tā nav nulle.
tas teksts ir no manas 2001.gada dienasgrāmatas & tur tālāk sekoja: "Starp debesīm un elli kaut kur, aiz matiem pakārta šūpojos vējā. Mīlu un gribu, lai šie vārdi nāk pār lūpām. Cienu. Ticu. Sitiet bungas, mani mīļie, nesitiet mani. Es gribu iet izaugšanas kursos, intensīvajos."

protams, visgrūtāk cīnīties ar argumentu "nē", un tomēr vistievākā gāzesplīts liesmiņa alkst, lai viņu saprastu.

saprati?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

apjautu droši vien
bet saprast... kā var saprast lietas, kas nav prāta kompotencē, līdz ar to nav konstansts, skaidrs lielums?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

domas par sirdi un mēģinājumi to formulēt tomēr / imho / ir prāta kompetence.
un vēl - vienmēr paliek mēģinājums saprast cilvēku...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

teiksim taa - man sciet, ka to "formuleet"var adekvaati var tikai maakslas veidaa, ne teorijaas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un kurā brīdī vārdi kļūst par mākslu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pieņemsim, ka māksla apzīmē visas radošās sfēras, caur kurām cilv. var izteikties eksistenciāli. tāpēc man šķiet nedaudz muļķīgi nošķirt literatūru no mākslas (jo literatūrā eksistē tādi paši jēdzieni un paņēmieni kā, piem. gleznošanā - forma un saturs). protams, ja runa iet par žanriem, viss ir savādāk

(Reply to this) (Parent) (Thread)

to laikam sauc par spēju uzturēt dialogu, runājot katram par savu:)

ar labunakti!

(Reply to this) (Parent)