Asiize

bet es savus staastus staastot vienmeer saaku njirgt lai tik nebuutu paaraak nopietni, un vai pastaastu iisus faktus un vai arii aatri izmetu TO un tad 'nu jaa, bet nu..' un tad kaut ko par labu kaut ko vai par dziivi vai smieklu vai

un taa arii neviens nekad vispaar nesadzird. ne jau saapes, bet pat ne buutiibu.
un iisteniibaa - stulbi gan jau ka. jo ne tikai es, bet arii tie citi buutu pelniijushi kaut ko labaaku varbuut
kad tu kaadu saraudini ar savaam saapeem, tas tachu ir tas pats kaa tad, kad tu raudi par vinja saapeem, un, kad juus kopaa juutat, vai tad taa nav iista saskarshanaas?
vai tad mees tomeer negribam saskarties? un baidaamies nevis no ievainojumiem un vertigo, bet no neveikliibas un paaraak rupjiem pieskaarieniem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu... jā un nē. ieciklēšanās uz sāpēm man tomēr nepatīk, īpaši stāstīt cilvēkiem, kuriem tu neļauj stāstīt par sevi.un kopīga sāpju dalīšana un aprakstīšana ir ļoti dziļi intīma saskarsme, tur vajag lielu uzticēšanos. man bijis tā, ka man pastāsta sīkumos un es sāpu un raudu līdzi, un manējo stāstu kautkā palaiž gar ausīm vai nenopietni uztver un tad ir sūdu dakšas sajūta, tā nedrīkst darīt ne sev ne kādam citam.

(Reply to this) (Parent)