noteikti, ka visi jau sen pie tās domas ir nonākuši, bet es tikai nupat tā pa īstam sapratu, ka zaudēt dzīves jēgu līdz ar šķiršanos nav tikai skaista metafora, bet sāpīga realitēte, jo nav tikai tā, ka manī gruzdētu attiecību trūkums vai pieraduma pārrāvums, tagad, kad mēs vairs neesam, nedzīvojam, nebraukājam kopā, es daudz biežāk gruzos par visādām eksistenciālām lietām, par bezjēdzību un bezmērķību. Attiecības, gluži neapzinoties, dod jēgu dzīvei. Un man šķiet, ja vēl ir sīkais, tad jau vairs neko citu.., tad tā ir Dieva dāvana un dzīve ir piepildīta pilna.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man bail teikt, bet pastāv iespēja, ka, ja cilvēks zaudē darbu, nevis attiecības, tad liekas mazliet citādāk.
(Reply to this) (Thread)
Tāpēc, ka strīdēties par "vienkāršām lietām" vienmēr ir bailīgi.
Kāpēc - vai var zināt, kāpēc. Bet tas arī ir ļoti svarīgi pašcieņai. Ir grūti saglabāt cilvēcisku cieņu, ja jūties tā, ka pat 10 Ls nevari nopelnīt.
Kāpēc - vai var zināt, kāpēc. Bet tas arī ir ļoti svarīgi pašcieņai. Ir grūti saglabāt cilvēcisku cieņu, ja jūties tā, ka pat 10 Ls nevari nopelnīt.
(Reply to this) (Parent)
|
And all the drugs in the world
Can't save us from ourselves
Victims with the saddest hearts
Passing by the grace of God
There by the grace of God
With grace we will suffer
With grace we shall recover
There by the grace of God
There by the grace of God
kā jau teicis Draguns (gan laikam ne gluži šinī sakarā): "Nāve ir dzīves maizīte"
tīri loģiski sanāk, ka dieviņš mumsim ir dāvājis visu - arī ciešanas, naidu un melus. un līķu tonnas. un miljoniem sapistu dzīvju. ja jau tā tic viņam. bet ticēt - tas ir hiperneloģiski, ja tu tici cilvēkam. ticēt kādam unifikātoram nozīmē neticēt sev (individuālajam "es"). un dieva jēdziens pirmām kārtām ir saistāms ar sociālo unifikāciju
labi, es te vienkārši drošvien ne pa tēmu vāros. drošvien ir tā, kā man nešķiet
Can't save us from ourselves
Victims with the saddest hearts
Passing by the grace of God
There by the grace of God
With grace we will suffer
With grace we shall recover
There by the grace of God
There by the grace of God
kā jau teicis Draguns (gan laikam ne gluži šinī sakarā): "Nāve ir dzīves maizīte"
tīri loģiski sanāk, ka dieviņš mumsim ir dāvājis visu - arī ciešanas, naidu un melus. un līķu tonnas. un miljoniem sapistu dzīvju. ja jau tā tic viņam. bet ticēt - tas ir hiperneloģiski, ja tu tici cilvēkam. ticēt kādam unifikātoram nozīmē neticēt sev (individuālajam "es"). un dieva jēdziens pirmām kārtām ir saistāms ar sociālo unifikāciju
labi, es te vienkārši drošvien ne pa tēmu vāros. drošvien ir tā, kā man nešķiet
(Reply to this) (Thread)
gurdi [bet ne gudri] pasmaidu. strīdēties bezjēdzīgi, cīnīties par beidzamo vārdu arī. savicinu spārnus [vai varbūt paķeru slotu] un - aizlidoju...
(Reply to this) (Parent)
opcija blakusvāģis nekad nav bijusi - ja jābrauc, tad tikai divatā, zirga mugurā, vējā plīvojošiem matiem - brīvība un vienlīdzība.
bet tomāti...hmmm...liekas ķēpīga tā 'padusīšu' izgraizīšana:)
bet tomāti...hmmm...liekas ķēpīga tā 'padusīšu' izgraizīšana:)
(Reply to this) (Parent)
|
zini ko.
attieciibas ljauj par jeegu nedomaat.
taapeec arii tagad gruzies.
(bet beerns gan pats par sevi jau ir piepildiijums.)
attieciibas ljauj par jeegu nedomaat.
taapeec arii tagad gruzies.
(bet beerns gan pats par sevi jau ir piepildiijums.)
(Reply to this) (Thread)
njā, varbūt, bet tad jau sanāk, ka attiecības no dzīves viedokļa ir bezjēdzīgas. tā jau atkal negribētos domāt.
secinājums - ka zi!
secinājums - ka zi!
(Reply to this) (Parent)