Skatījos šovakar uz to meiteni ar kaseti kaklā, un atkal, bāc, tik neizturami man pietrūkst savas paaudzes. Mēs esam izkrituši kaut kur laikam pa vidu tieši cauri, zemē iekšā. Mēs braucam pēc Pērkona koncerta Ogrē izdemolētajā vilcienā uz Disnejlendu, bet neesam ne demolējuši un ārdījušies, ne arī īsti gribas uz to Disnejlendu. :
Comments
tev pietrūkst tādā nozīmē, ka tu nejūti, ka tāda "tava paaudze" vispār pastāvētu? vai arī neapmierina tās būšana starp divām pasaulēm, ne īsti vienā, ne īsti otrā?
(Reply to this) (Thread)
jā, reizē neesmu droša, ka tas, pēc kā ilgojos, vispār eksistē (viņi visi ir aizbraukuši, tikai bildītes feisbukā). Nejuzdama piederību, attopos sveša pa vidu - starp Torni un Youtube.
man vispār kauns par to runāt, jo iepriekš tik daudz paaudžu jau mēģinājušas sevi definēt tieši balstoties nepiederēšanā, caurkrišanā un apmulsumā (lost generation, generation x,y,z). tagad es vienkārši rīkoju greizsirdības scēnu par to, ka man nav sava burtiņa.