Comments
|
Būs karš, un uzvarēs tie, kas domā, ka nebūs.
Kamēr viņa man birdināja sniegu aiz apkakles, es aizkustināts smaidīju, jo domāju, ka tas liecina par priekšrocību, ko viņa man dod, paciezdama kā ceļabiedru šajā jaunajā, ziemīgajā pasaulē, un par tādu kā uzticību nelaimē. (Prusts)
|
Piepeši gaiss pāršķēlās: starp leļļu teātri un cirku pie skaistuma atguvušā apvāršņa mākoņu spraugā kā pasakainu pareģojumu ieraudzīju jaunkundzes cepures zilo spalvu.
Varbūt īstenība ir nebūtība un visi mūsu sapņi – māns, bet tad mēs jūtam, ka šīm mūzikas frāzēm, šiem jēdzieniem, kas pastāv saistībā ar tām, arī jābūt neesamībai. Mēs iznīksim, bet mūsu ķīlnieces ir šīs dievišķās gūsteknes, kurām būs tāds pats liktenis kā mums. Un nāve kopā ar tām nebūs tik rūgta, tik nožēlojama un varbūt – tik īsta.
(Reply to this) (Parent)
Kaut kas traks, esmu sabojājis vairākus savas dzīves gadus, esmu gribējis mirt, esmu izjutis sava mūža lielāko mīlestību – un tam visam par iemeslu ir sieviete, kas man nepatīk, kas nav manā gaumē. (Prusts)
Vai tāpēc lai viņa būtu mazāk burvīga? Mēs neko sliktu par viņu nesakām, mēs tikai apgalvojam, ka viņa nav nedz iemiesota tikumība, nedz iemiesota gudrība. Īstenībā, — viņš vērsās pie gleznotāja, — vai jums ir svarīgi, lai viņa būtu tikumīga? Kas zina, varbūt tad viņa nepavisam neliktos burvīga. (Prusts)
(Reply to this) (Parent)