Asiize -

06:25 pm:

Comments

From:	asiize
Date:	November 13th, 2009 - 10:58 pm

(Link)

Kamēr viņa man birdināja sniegu aiz apkakles, es aizkustināts smaidīju, jo domāju, ka tas liecina par priekšrocību, ko viņa man dod, paciezdama kā ceļabiedru šajā jaunajā, ziemīgajā pasaulē, un par tādu kā uzticību nelaimē. (Prusts)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	juris_tilts
Date:	November 13th, 2009 - 11:04 pm

(Link)

Piepeši gaiss pāršķēlās: starp leļļu teātri un cirku pie skaistuma atguvušā apvāršņa mākoņu spraugā kā pasakainu pareģojumu ieraudzīju jaunkundzes cepures zilo spalvu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	asiize
Date:	November 13th, 2009 - 11:27 pm

(Link)

Varbūt īstenība ir nebūtība un visi mūsu sapņi – māns, bet tad mēs jūtam, ka šīm mūzikas frāzēm, šiem jēdzieniem, kas pastāv saistībā ar tām, arī jābūt neesamībai. Mēs iznīksim, bet mūsu ķīlnieces ir šīs dievišķās gūsteknes, kurām būs tāds pats liktenis kā mums. Un nāve kopā ar tām nebūs tik rūgta, tik nožēlojama un varbūt – tik īsta.

(Reply to this) (Parent)