Kāpēc sievietēm tik ļoti patīk stāstīt par vīriešiem, kas viņām ir pievērsuši uzmanību, bet kurus viņas ir atraidījušas? Tā augstprātīgi - reizēm pat ar ļaunumu, no sērijas "tas idiots pateica, ka es smuka šodien"... Pašaizsardzība? Kādai manai draudzenei ik reiz, kad satiekamies kabatā ir ducis šādu stāstiņu. Un reizēm vēl beigās nevērīgs secinājums - "nesaprotu, ko viņi visi manī ir saskatījuši?"
[tas tā.. īstenībā jau neesmu labāka]
Šodien rīkojos absolūti nepareizi, vienkārši ļaujoties mirkļa skaistumam un sekundes jutekliskumam.
Vēl nenožēloju, vēl esmu uz viļņa. "Visi eņģeļi lido, katrs kaut ko dzied" - tā kaut kā.
Ūdens lāse no vienas kājas satiekas ar ūdens lāsi no otras kājas - tad viņas mainās vietām līdz nožūst. Arī tepat, uz manas miesas. Egoisms un empātijas trūkums. es es es es sev sev sev sev pati pati pati pati Nekā, ko dot. Tikai ņemt. Sildīties. Samīļoties. Pārtraukt pusvārdā, neieklausīties un pagriezt muguru. Un, protams, raudāt [tikai par sevi]
ja kādreiz dzīvē būšu citādāka, tad apprecēšos un radīšu bērnu.
Current Mood: preču kataloga radīti smiekli
Current Music: Cesaria Evora "Homem Na Meio Di`Homem"
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vajadzēja morāli atbalstīt draudzeni un piebalsot: "Toč'! Es arī nesaprotu, ko viņi tevī atradusi." ;)