Asiize

paldies, diemžēl man tas nav tautas valodā :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, atonālisms nozīmē apzinātu atteikšanos no rietumu mūzikas tradīcijām (piemēram, ka skaņas veido konsonantus vai disonantus pārus, ka kvinta lūk ir perfekts un skanīgs intervāls, bet sekunda nav, ka skaņas kārtojas akordos, kas savukārt rada harmoniju, ka skaņkārtā katrai skaņai ir sava funkcija) - tiek pasludināts, ka tas viss ir štrunts un izdomājumi, un tiek radīts jauns izdomājums, ka tādu sakarību nav. katra skaņa ir patstāvīga un līdzvērtīga. vārdu sakot, pasludini anarhiju. tomēr pilnīgu haosu klausīties laikam neviens nespēj, un vienmēr gribas radīt kādu teoriju. tad nu dodekafonija rada kaut kādu rāmīti šim haosam, definē noteiktus paņēmienus, kā komponēt šajā brīvajā sistēmā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, nu jau mazliet skaidrāks top,
tikai pasaki man, lūdzu, vēl,
kāpēc es nejūto to revolucionāro atšķirību, klausoties pēc kārtas, piemēram, vienu stravinska skaņdarbu un vienu berga, jo katrs taču no sava virziena? (nu, muzikālā dzirde man vispār mazāk - bet, spriežot pēc tevis uzrakstītā, vajadzētu taču būt totālam haosam tajā atonālismā?)
un vēl - ieliec šajā brīnišķīgajā sistēmā, ko uz brīdi esi radījis manā prātā, to, ka, kā lasu teorijā, tekstam atonālisma mūzikā ir arvien būtiskāka loma. Kāpēc tā?

(Reply to this) (Parent)