tikai pasaki man, lūdzu, vēl,
kāpēc es nejūto to revolucionāro atšķirību, klausoties pēc kārtas, piemēram, vienu stravinska skaņdarbu un vienu berga, jo katrs taču no sava virziena? (nu, muzikālā dzirde man vispār mazāk - bet, spriežot pēc tevis uzrakstītā, vajadzētu taču būt totālam haosam tajā atonālismā?)
un vēl - ieliec šajā brīnišķīgajā sistēmā, ko uz brīdi esi radījis manā prātā, to, ka, kā lasu teorijā, tekstam atonālisma mūzikā ir arvien būtiskāka loma. Kāpēc tā?