mēs novecojam.
daži paliek resni, daži nemainās, ir arī tādi, kuri pārāk ātri izdeg.
dzīve tā savādi dara, uz brīdi šķietami apstājas, tad acumirklī ieskrienas un aizskrien pa priekšu, pat īsti netiec līdzi.
taču tikko vēl varēji vienkārši gulšņāt.
kamēr Tu baudīji mirkli pēc mirkļa, aiz muguras jau lēnām kaut kas bija sācis briest. un tas nāk ar kaut ko labu,
jau teju piemirstas cerības īstenojas, tad tam seko kaut kas neiedomājams, lai iecirstu Tev bez brīdinājuma.
vari izvēlēties - smieties vai raudāt. tas ir vienīgais, kas paliek Tavās rokās. smieties vai raudāt.

dažreiz man liekas, ka esmu šeit, lai palīdzētu tiem, pa ceļam sastaptajiem.
palīdzību lūgt ir sasodīti grūti, bet dažreiz tā nemanāmi, pavisam vienkārši, uzmeklē Tevi.