Tue, Aug. 21st, 2012, 06:48 pm

tā jau dzīve dara, atkal nesaproti kā līdz šim viss nonācis.
pēc jaukas dienas izrādījās, ka labprātīgi jādodas vējainā naktī caur visai atdzisušajai pilsētai pie poličiem ar mēģinājumiem sadarboties. pret meitenēm ar nekautrīgiem dekoltē viņi izturas ļoti atsaucīgi. šodienas zvanīšanās gan pierādīja, ka viņi ir slinki suņi. bet tā ir pēdējā iespēja..
pēc murgos pavadītām stundām ar mirušajām vecmāmiņām un sakropļotiem draugiem, modos ar galvassāpēm, bet saņēmos izvelties no gultas un apsolīju sev nogulēto padarīt rīt. aizdevos uz darbu, tiku apkrauta ar pienākumiem. cerēju, ka tase kafijas un pīppauze saulītē aizdzīs nelabās domas prom, bet tad atklājas, ka jāpalīdz cilvēkam, kuru labprāt nekad vairs dzīvē nesatiktu, kurš pietiekami sāpinājis, lai nebūtu neko labu [vismaz no manis] pelnījis.
no sērijas: kas nenogalina, padara stiprāku?

bet ir mūzika. palīdz nesen iemīlētais Džeks Baltais