forša diena ar medicīīīn pudelīti ķešā. par brīnumu, vienmēr atrodas karotītes.
bija vienkārši pārsaukta sengrieķu valoda.. bū-hū, garlaikojos. cerēju, ka tagad būs kaut kā iņčīgāk, bet vismaz lika mierā, jo padārdināju plaušu.
triplA atkalapvienošanās jaunās lekcijās ar teletūbijisku angļu valodas pasniedzēju un pasaules tautu literatūras kurmīti bija jūsmīgi. piebāzu somu smagām grāmatām un aiztirlināju uz vilcienu.
darbā baigā skraidelēšana notikās, bet ai hev mai kreizī mūd bek, tāpēc tikai jautrāk likās ;D aim diging eeeevrīting nau.
tā pa riktīgam izklačojāmies ar kolēģīti.
mazliet paranojos ceļā no stacijas uz darbu, jo Ališoons atsūtīja īsziņu like ''kur tu dodies?'' it kā mani redzētu. redzēja jau arī, tikai es viņu ne. tad kāds pēķšni pasauca un pāri ielai jūsmīgi pretī māja menedžere. viņas ir visur!
darbā ieciemojās māšelis ar mazo Robčiku un vīrieti Daini. bijuši pie ārsta un jaunaijai, topošajai atvasītei viss esot čikiniekā. bāc, māšelis atkal ir hjūdžīgs, bet Robčiks vēl pat ļurināt īsti neprot - psihi :D
ā un debess mākoņsegas vienīgajā cohumiņā tieši ietrāpīja saulīte un bija tāds mēdžiklīgs sanšainiņš uz mirklīti, kas padarīja ļoti, ļoti jūsmīgu. bet tagad te tīklos atklājas, ka citiem gan tādi mazi depresucīši piesūkušies un gribas kaut kā gabaliņu prieka nolauzt katram, atdot savu desmito tiesu. kā, lai? kā, lai? kad izaugšu liela, gribu būt Ziemassvētku vecītis. maskējies.
šonakt, pēc darba čapojot mājup, ievēroju, cik debess gaiša. satiku neordināri vairāk suņu un mazāk minku. domāju par dabas procesiņiem un to, ka varētu būt ceļā mūžīgi, vērot un iekonservēt sevī visu, visu. nav talanta man to visu pēc tam dot nogaršot jums, bet gan jau paši kaut ko sabrūvēsiet, ja turēsiet ačeles vaļā.
labi, krūzītē vien mētājas cigoriņkapijas piesūcies kūūūkijs, kas nozīmē, ka jāiebāzejas sapņu vagoniņā :D
un tā filma savam vecumam nemaz nebija slikta jeb pētam, kas ietekmējis mani maziņu - ''Pump up the volume''. bija kādreiz Baltcom kabelis ar visādiem filmkanāliem. daudzi mūviji tā arī iesēdās galviņā. dēļ šīs mazliet iemīļoju Sleiterīti, kurš vairākās tādās tēvē filmās uzradās. lūk, deviņdesmitie. pats sākumiņš :]
