divas dienas apmācot Matīsu, apjēdzu, ka manī tiešām ir pārāk maz spējas skolot. arī pacietības cilvēks nekāds neesmu, bet, lai to pamanītu ārēji, ir jāspēj pamatīgi triki. vai arī citi, vai arī pati tik lēni sākumā visu darīju? gan jau.. bet vismaz smieklīgi kopā (:
piektdien galīgi nejauki nācās darbā uzkavēties vēl 3 stundas bonusā, jo nākamās maiņas čalis aizkavējās jaunajā darbā, bet telefonu necēla. kā jau partīnaitā, ļaudis tieši uz vakaru sāka aktivizēties, manai runāšanas spējai slēdzoties ārā, jo jau ieradu pēc darba ap sešiem vakarā ar pilnu punci ieturēt labu diendusiņu, kad plauša pakratīta. knapi mājās aizvilkos. visādas sliktas zīmes uztvēru un pazaudēju samaņu gultā ar visu ekipējumu, lai ma-mā būtu iemesls nu jau runāt par ātrajiem. šuš. viss labi. maziņš breikdauniņš. restartiņš.
sestdien pamodos un atlipināju acis, lai izlasītu naktī saņemtu ziņu, ka Mārtiņš būs ciemā. cibric un sāku knosīt nepadarītās lietas. ''mammu, mammu, Mārtiņš atbrauks'' un ''mammu, mammu, drīkst uz Jelgavu aizbraukt?'' mamma, mammma nebija sajūsmā, jo teicos brīvo nogali izmantot neproduktīvai gulšņāšanai ar cerību atgūt veselības stāvokli normiņā.
Grizette nu ir savaņģojusi kārtējo vīrieti. ar mani viņai tik viegli nesokas.
vecie ceļi, tie paši koki, tikai gaužām kaili un pilsēta, tik ērmīga, bet mīļa. karstvīniņš. Mārtiņa mā savā labākajā omā un pā mierīgs. izmaiņas tikai dažās detaļās, bet tā vēl aizvien ir vieta, kur laikam mazliet bērnības noglabāts, vai kā.. nezinu. tomēr tā ir laba fikso atvaļinājumu vieta, jo vienmēr var trulināties pie ekrāniem, piekraut puncīti labām ņammām, pluņčāties, tizloties un visu, visu to, kas ne mājās, ne vienatnē nav tik forši. uz pavisam mazu mirklīti likās biku nepareizi, bet vienkārši pati domāju nepareizi, jo ir citi laiku, citi tituli, cits domugājiens. bija pat Lāšmuces dzimšanas dienas tortes rituālā ieēšana. tiku ārstēta un pat apgādāta ar sīrupiņu. ei, ja lasi, tad jā, mājās taču arī cigoriņu kapija - tagad tieši sūūūūcu.
pat sapīpēju ar pā uz balkoņčika, kad visu šo saulaino dienu bijām [az jūžual] nonūģojušies. paspējām ielekt vilciena pēdējā vagonā, kur satikām trip-trip Ārčiju ar vēl vienu Austru. rēcamais brauciens. tā baigi jauki. tad fiksi bija jābizo uz nākošo vilcienu vienai, lai tipinātu mājup ar tādu riktīgi labu mūdiņū, jo somā bija medicīniņš, tīklos gaidīja priecīgumi un mājās mā ar ''Kaupēn, mans mīļais'' ierakstu.
tagad viss padarīts. ieslēgšu beidzot atrasto un beidzot iegūto filmiņu iz deviņdesmitajiem ar Sleiterkungu. aizmigšu, lai pamostos pasaulē, kur atkal jāceļas uz lekcijām, bet jo-ho-hooo kas par interesantām lekcijām mani gaida ;D
bāc, bet tie koki un sniegs.. hm.
