viss sākās pēc pnd koncerta un turpinājās kādu laiku. lasot šo saraksti, atmiņā uzpeld informātikas stundas, kurās mēdzu atbildēt viņa neķītrajām ziņām, tie piektdienu vai sestdienu vakari Rīgā, kad biju atbraukusi it kā satikt draugus, bet meklēju viņu attiecīgajā bārā. man toreiz likās, ka viss notiek slepeni, jo viņu mājās gaidīja tagad jau par sievu kļuvusī dāma. šķebinoši paliek, apjēdzot visu, kas toreiz patiesībā notika. šķebinoši ir lasīt tos mīļvārdiņus.. tagad man liekas, ka viņam patika sūtīt bildes ar sevi, tās saņēmu neprasot. savukārt, no manis viņš tās lūdzās ilgi, līdz beidzot, cik atceros, aizsūtīju vienu bildi, kur tumsā varēja saskatīt manu krūtsgalu. esmu izdzēsusi. viņš, protams, prasīja vēl, bet vairs tādu bilžu manā dzīvē nav bijis un visdrīzāk nebūs.

  atceros cilvēkus, kuri bija liecinieki tam, kas toreiz notika un vilkās dažus mēnešus. pēc tam man bija draugs Rolands, kurš gribēja izrēķināties ar šo vīrieti, bet atrunāju un sapratu, ka nekad vairs nevienam neko par šo neminēšu. un tad arī viss pārtrūka, izņemot saraksti.

  lasot mūsu saraksti, esmu pārsteigta, ka gandrīz gadu pēc mūsu "kopā būšanas", pieminot, ka smuka jaunā bilde draugiem.lv profilā, viņš beidzot pajautā cik man gadu. atbildu, ka deviņi, kā tolaik mēdzu to darīt. taču nojaušu, ka mans draugiem.lv profils varēja likt saprast, ka deviņi, patiesībā, ir mūsu gadu starpība. cik atceros, reālajā dzīvē mēs vēl tikai pāris reizes netīšām saskrējāmies un sasveicinājāmies. reiz pie Depo ieejas viņš piedāvāja tikt iekšā bez maksas uz kaut kādu Sida dienu vai tamlīdzīgi, jo kāds no viesu saraksta neieradās, piekritu, bet vakaru pavadīju ar draugiem.

  taču mūsu sarakste turpinājās vēl gandrīz septiņus gadus, tā vairāk atgādināja vēstuļu draugu korespondenci, - pārdesmit ziņas gadā. tajās cilvēcīgi tiek apspriestas attiecības, veselība, plāni nākotnei, ziņas par aizvērtiem un jaunatvērtiem bāriem, notikumiem mūzikā un reizēm, kad viens ir redzējis otru kaut kur utt. pāris reizes tika uzsākta saruna par jaunu tikšanos, kas tā arī nekad nenotika.

  vēl pirms aptuveni astoņiem gadiem man bija viņa nr., sarakste turpinājās īsziņu formā, viņš aicināja uz savu pirti pierīgā. atceros to vakaru, kad jau devos uz attiecīgā transporta pieturu, un atceros kā pārdomāju un aizdevos satikt draugus. kopš tā laika viss, mēs vairs neesam komunicējuši.