Kaut kādā sakarā nejauši man lentā parādījās informācija par Kibbes tipiem (tā tika radīta, lai palīdzētu sievietēm ar dažādiem skaistuma tipiem veidot savu tēlu tā, lai maksimāli akcentētu savu skaistumu).

Palūdzu ChatGpt uztaisīt manu vērtējumu un tas man atbildēja, ka es esot Teatrālais Romantiķis - ļoti sievišķīgs tips, bet ar nelielu dramatisma akcentu. Palasīju to aprakstu un sapratu, ka jā - veiksmīgākie mani apģērbi ļoti atbilst tiem apģērbiem, par kuriem es esmu saņēmusi visvairāk komplimentu un kuros esmu jutusies visvairāk es pati. Un tas, ko neiesaka vilkt, patiešām man izskatās briesmīgi - piemēram, oversize apģērbi, sportiskie apģērbi un apavi, gludas frizūras.

Jūlija Burdā izskatās, ka varētu būt visai daudz apģērbu piegrieztņu, kas man varētu likties interesantas. Gribētu atkal sev kaut ko uzšūt, jo modē īpaši daudz no tā, kas man piestāv, nav. :( Vienīgā bēda, ka man trūkst iemaņu šūšanai ar elastīgiem audumiem (vienpadsmitajā klasē, kad es pabeidzu labus šūšanas kursus laukos) vēl tādu elastīgo audumu īsti nebija, tāpēc man nav pieredzes, kā ar tiem apieties. Tad elastīga bija tikai trikotāža un to tad šuva ar overloku. Kaut kad meklēju meistarklases šūšanai ar overloku, bet kaut kā nesakrita īsti laiki. Bet varbūt būt jāpamaklē vēl.

Poll #21753 Dress Code
Open to: All, results viewable to: All

Ko man labāk ņemt līdzi uz Amsterdamu?

Vakar pirms gulētiešanas ieziedu savas vecās, labās, vienīgās baltās botes ar Vanish bagātīgā daudzumā. Un aizmirsu nospiest "start" veļasmašīnai...
Šorīt atcerējos.
Tagad turu īkšķīšus, lai botes neizjūk pavisam. Mums taču kopā bija jābrauc uz Amsterdamu! Jau pirmdien!

Sapratu, ka man atkal skapī trūkst drēbju svinīgiem pasākumiem. :( Eh, Mosaic, kā man tevis pietrūkst.

Vakar esot nomiris manas vidusskolas direktors, arī 99.vsk un Natālijas Draudziņas skolas direktors, Pēteris Ševčenko. Viņam varēja būt knapi 65.

Arī Raiņa vakarskolas direktors, kas man patika, ir miris. Jau pirms 10 gadiem laikam.

Māris Sika, kas bija pirms Pētera Natālijas skolā, par skolu direktoru vairs nestrādā. Viņa vadībā ND skola zaudēja ģimnāzijas statusu.

Ar Zālīša skolas direktori man nebija kontakta, biju pārāk mazs, un uzvedība man bija priekšzīmīga 1. - 6. klasē.



***

Šobrīd mans paziņa, trombonists, ir kļuvis par mūzikas skolas direktoru. Strādā jau kopš oktobra. Viņš vēl jauns, tikai 50 gadu.

Viļakas skolas direktore, ko zinu, arī jauna - tikai 57 gadi.

Kas vispār ir jauns direktors? Zem 45? Zem 50? Varētu papētīt.

Rīt dziednieki. Noteikti prasīšu, kāpēc man aprīli, maiju un nu jau visu jūniju ir tāds bezmiegs.

Es gāju gulēt kā parasti, ap 1.00, aizmigu sākumā ap 3.00, tagad jau sanāk aizmigt ap 4.40.

Lai spētu funkcionēt, paguļu arī pa dienu 1-3 stundas.

Tas nozīmē, ka nakts laikā, kas LV skaitās 23 - 7, es paguļu burtiski 2-3 stundas. Tāpēc ir tik grūti funkcionēt.

Turklāt drīz ir saulgrieži. Ap 3.50 ir jau gaišs.

Varbūt jādzer daudz melatonīna vakaros, lai kompensētu?

***



Gandarījums par to, ko Tu ikdienā dari (strādā, studē, raksti, spēlē spēles, atpūties, mīļo mājiniekus) noteikti ir vajadzīgs.

Par maniem stāstiem šajā pavasarī saņēmu daudz uzslavu. Tas ir. No citām skolotājām (skolas darbiniekiem, LU docētājiem) par darbu ar klasi, kurā ir 10 iekļaujamie bērni, arī apbrīna un novērtējums.

Datorspēlēs Olden Era (Heroes of Might and Magic sērijas jaunā spēle) un Hearthstone (abas ir stratēģiskās spēlēs, kurās ļoti tiek trenēta algoritmiskā domāšana, varētu droši ieteikt bērniem) arī panākumi ir.

Ar atpūtu ir ļoti grūti, taču cenšos reizi nedēļā doties pastaigā pa mežu, noiet vismaz 5 km, būt svaigā gaisā ārpus Rīgas centra.

Kad ierodos mājās, visi mājinieki ir priecīgi. Nāk sveicināties, sagaida ar tēju un pusdienām.

***

Taču tik un tā ir sajūta, ka gandarījuma varētu būt vairāk. Tā bija daudz vairāk, kad es mācīju privātskolēnus,
un pēc katriem 2 mēnešiem es redzēju viņu atzīmes uzlabojamies. Redzēju, ka viņi jūtas drošāk visā, kas saistīts ar matemātiku.

Augstskolā gandrīz visi izskatās diezgan noskrējušies. Gan studenti, gan docētāji, pat administrācija.

Droši vien man ir jāmaina attieksme. Paralēli strādājot un studējot, no sevis jāgrib mazāk. Jāsamazina sev prasības.

Labprāt iegādātos kaķu barību ar Krakovas desas garšu. Bīnei šī gaļas izstrādājuma smarža totāli liek zaudē prātu.

pirms izslēgt gaismu – iegaumēt taku uz izeju, lai ceļu varētu veikt tumsā.

pirmkārt:

The name dates to the 14th century. According to toponymist Pierre-Henri Billy,[4] the name was initially "la mare au juin″, which means "the liquid manure pond" in local old French. Like in other toponyms in the area, those words evolved, becoming ultimately "la Mort aux Juifs" with an intermediate form "la mare au Juif" quoted by the local historian Paul Gache.[5] The transformation of "mare" (pond) into "mort" (death) is very frequent in old French toponyms, and "juin" (liquid manure) would have become "juif" (Jew) in two steps, first a denasalization turning "juin" into "jui" and then a graphical change into "juif", which had the same pronunciation in old French.[4]

otrkārt, dieviemžēl:

In August 2014, the Simon Wiesenthal Center petitioned the French government to change the name,[6] which it claimed translates as "Death to the Jews", a translation rejected in France.[4][7] A similar request had been denied in 1992.[8] Under pressure from the national authorities, however, the municipal council retired the name in January 2015.[9] The area is now split between the nearby hamlets of Les Croisilles and La Dogetterie.

Izrādās, kā tagad nav iespējams pasutīt, lai piegadā alu uzreiz uz mājām, jāgaida sešas stundas. Tā nu vienas alus bundžaa vietā es tagad esmu iztrejtarējusi puspudeli mājas aveņu vīna, ko nopirku Bīriņos. Tā kā es nedzeru īpaši bieži, jūtos viegli noreibusi.

Čatā ar brāļiem pateicu, kā esmu ar mieru esošajam izraisītajām piemineklim, lai tikai tas būtu uzlikts. Bet viens brālis grib papildus rotājumus, otrs grib vispār pārtaisīt. Kaut viņi par mūsu dzīvo mammu rūpētos tikpat cītīgi kā par to pieminekli.

Bet nevienu nevar izglābt, ja viņs negrib tapt izglābts. Tāpēc mammai, visticamāk, tā arī nāksies dzīvot bez siltā ūdens turpmāk. Ja viņa visas savas vēlmes izsaka tikai divatā ar mani, tad nu tā ir viņas izvēle.

Ja tā padomā, manas bailes nenokārtot kādu eksāmenu ir tiešām iracionālas.

Mana rutīna pirms eksāmena ir sākt mācīties 4-6 dienas pirms tā pa 4h dienā.

Sāku studēt 2009. gadā Liepājā lat/eng skolotājos. Tad man bija bail nenolikt eksāmenus, jo es uzskatīju, ka valodas ir mana vājā
puse, jo latviešu valodā man bija 12.klasē 6. Rezultāts - eksāmenos dabūju caurmērā 7-9, bija 5 fonētikā.

2011.gadā turpināju lat skolotāju studijas Rīgā. Tādas bailes sesijā, ka psihiatre man izrakstīja trankvilizatorus. Es
drebēju, man bija auksti sviedri, trauksme milzīga. Rezultāts - 8 literatūras teorijā, 7-9 pārējos priekšmetos.

2015. gadā studēju matemātikas skolotājos. Bija grūti, jo sāpēja galva un bija invaliditāte. Taču programmēšanas eksāmenā tomēr daudz ko uzrakstīju un biju sekmīgs.
Nācās aiziet no studijām 2.grupas invaliditātes dēļ.

2019.gadā Klasiskajos filologos laikam stresa bija vismazāk, jo eksāmenos ļāva izmantot vārdnīcas. Galvenais bija zināt sengrieķu un latīņu valodu gramatiku, ko bija jāzina no galvas. Bija bail par sengrieķu valodu, taču eksāmenā un semestrī dabūju 8.

2020. gadā turpināju studijas mat. skolotājos. Bija Covid laiks un studijas bija attālināti. Bija lielas problēmas ar miegu. Eksāmenus nokārtoju sekmīgi.

No 2021. - 2023. gadam nestudēju. 2024. gadā turpināju studijas mat. skolotājos. Analītiskās geometrijas eksāmens šķita grūts, dabūju 4. Arī grafu teorijā - bija pirms tam
tāds bezmiegs un stress, ka eksāmenā biju samācījies teoriju, taču galva nestrādāja, lai atrisinātu uzdevumus. Dabūju 4.

2025. un 2026. gadā divus kursus apguvu pie RV1Ģ skolotājas un augstskolas docētājas Marutas Avotiņas. Viņai ir prasības, jo mums (topošajiem skolotājiem) ir jābūt zinošākiem
par RV1Ģ skolēniem, lai mēs paši varētu strādāt ģimnāzijās. Pirmajā kursā eksāmenā dabūju 6 vai 7, šonedēļ eksāmenā dabūju 5. Kaut nebiju gulējis piecas naktis normāli.

***


Lūk, tāda vēsture šajā dzīvē. Vai no tās ir racionāls pamats baidīties par eksāmeniem tā, ka sirdī dur fiziski? Ne, taču! Skolu pabeidzu ar 10 angļu valodā, 8 matemātikā,
8 latviešu literatūrā, 6 latviešu valodā. CE attiecīgi 92%, 86% un 85%, ja pareizi atceros.

***

Ne reizi, 13 gadus studējot, neesmu nenokārtojis eksāmenus. Taču bailes neatstājas. Tiešām plānoju aiziet pie psihiatra par šo parunāt.

Šodien vienkārši atguvu enerģiju vienatnē. Pamazām atgriežos pati savā ādā.

Pēc nedēļas vecākajai brāļa meitai izlaidums devītajā klasē- kā skrien laiks. Diez, ko tagad dāvina uz izlaidumu? Es biju domājusi aploksni ar naudu un skaistu kartīti. Bet varbūt tomēr vēl papildus arī kādu grāmtu? Bet tas tajā gadījumā, ja tikšu no darba, viņai izlaidums piektdienā desmitos. Agrāk taču izlaidumi bija sestdienās, kopš kura laika tos rīko darba dienās? Tāpat tās eglītes ar obligāto vecāku piedalīšanos darba laikā? Kurš strādājošais vecāks vispār uz tādām tiek?

Mūsdienās laikam jebkuru frizieri, kas spēj sajaukt bļodiņā krāsu ar attīstītāju, sauc par koloristu? Vai zināt kādu, kurš/kura patiesi spēj piemeklēt cilvēkam ideālo matu toni (tā lai turpināt krāsot var arī mājās pats)?

Par praksi beigās, semestrī, man izlika LU pasniedzēja 7.

Uz Baložiem vēl tikai 3 reizes jāaizbrauc - rīt, pirmdien un otrdien. Jāpalīdz un jāvada vasaras darbi matemātikā 7.klasei.

***

Šodien bija eksāmens.

Liels nogurums. Ceru sestdien izgulēties.