Kāds man ir pielipinājis iesniņu. Tik ļoti not cool.

Nogulēju krietnas desmit stundas, bet - uh! - varētu gulēt vēl un vēl. Šodien labprāt nekur neietu. Bet nedrīkst taisīt parādus, tas nu ir tiesa.

Kaķis maisa visu brokastu padarīšanu. Nepietiek, ka lai tiktu līdz virtuvei vien, vari nolauzt kātus, tagad nākas cīkstēties par tiesībām uz ēšanu kā tādu. Nē, tikko apvainojās un notinās. Un atnesa kaut kādu drazu, lai pārmetoši "celtu" man to priekšā.

Šodien izbaudīju kaut ko neparastu. Ar visu to, ka darāmā ir līdz acīm, laika - necik, vakars jau klāt un rīt kalni jāgāž - es NESTEIDZOS. Es patīkami pavadīju laiku, neskrienot kā vāvere ritenī. Savā nodabā vilkos no uni uz mājām, mazliet pasmīnēju par tiem briesmīgajiem lāčiem, kas čīgā uz Dzirnavu ielas, es aizgāju uz veikalu, visu kārtīgi izstaigāju un izpētīju. Nevis grābu pirmo, kas pagadās, lai tikai ātrāk tiktu prom. Es paēdu, uztaisīju tēju, parunājos ar U un kaķi, tagad vēl pārskatu virtuālās sarakstes, tad sākšu mācīties. Un ziniet ko? Es neko daudz neesmu zaudējusi. Toties jūtos kā cilvēks.