mana dienasgrāmata

tā, nu gandrīz pēc 3 mēnešiem Kanādā dodamies prom. vēl vadām burtiski pēdējās minūtes Vankūveras lidostā, bet esam jau iečekojušies un interesantā kārtā arī ASV imigrācijas kontroli izgājuši (viņiem te ir imigrācijas dienesta outlet Vankūveras lidostā).

Kanāda ir bijis interesants ceļojums, bet ne tāds, kurš "norautu jumtu", pietrūkst nedaudz eksotikas, sirsnības vai vēl kaut kā... grūti pateikt tieši kā, bet nav sajūtas, ka šeit ļoti, ļoti gribētos atgriezties, īsajā summārijā plusu un mīnusu skaits, uizskatās, ir līdzsvarā:

+ lieliski nacionālie parki: Cape Breton (Nova Scotia), Gros Morne (Newfoundland), Jasper & Banff (Alberta)
- austrumkrasta pilsētu amerikāniskums
+ ārkārtīgi jauki un viesmīlīgi cilvēki Novaskotijā - gan laukos, gan pilsētās
- dzeramnaudu politika: ikviens apkalpojošā sfērā vēlas dzeramnaudu (uzskata, ka viņam tā pienakas automātiski), pat ja serviss ir bijsi riktīgi lousy
- lielākā daļa iestāžu darbinieku neorientējas savos darba pienākumos un saistītajā informācijā
+ pirmo nāciju (indiāņu un inuītu) kultūra un māksla - ievērojami interesantāka nekā balto emigrantu centieni mākslas laukā
- medicīnas aprūpe: sapotēties pret hepatītu šajā valstī bija riktīgs challenge. pozitīvi var izcelt aptieķnieku ieinteresētību un vispārējo kompetenci
+ Vankūvera: viesmīlīga, atvērta un dinamiska pilsēta, jā, ļoti skaista savā ziņā arīdzan
- cenas, cenas, cenas...
...

cerams, ka vēl kādas foto un pārdomas Kanādas sakarā iepostēšu, bet tagad jau jādodas uz LA lidmašīnu. un pēc nedēļas - prom uz Meksiku, Montereju: tequila! fiesta!

keep in touch!

šorīt salīdzinājumā ar vakardienas skrējienu bija gan priekšrocības, gan pakaļrocības. priekšrocība tāda, ka vakar tusēju ar mērenu alkohola patēriņu (2 aliņi vakariņās + klubā 1 Corona & 2 Cuba Libre), līdz ar ko šodien, atšķirībā no vakardienas, nebija nekādas pohu sajūtas. toties šodien pakrūtē pamatīgi spieda vakardien notiesātā fusilli pasta ar jūraszvēriem - milzīga un garda porcija, kas lika sevi manīt visu skrējiena laiku, neskatoties uz to, ka arī vakar klubā kādu stundiņu centīgi palēkāju. tā kā biju ļoti apņēmīgs, tad skrējienu uzsāku ātri, centīgi desojot pakaļ vienai sīciņai, bet izturīgai japānietei. japāniete bija labāk trenēta - es pusdistancē atlūzu un kādas 20 minūtes biju spiests vilkties kā lēnais divplāksnis, līdz ar ko galā nonācu apaļā stundā - par pusminūti vēlāk kā vakar. un vismaz kādu puskilometru aiz spriganās japānietes.

no otras puses, patlaban esmu mazāk saguris kā vakar. un bija patīkami arī izbaudīt pēcskrējiena svētdienas rītu pilsētā - iegriezos StarBucks pēc rīta leduspienakafijas devas, ko lēnām, dodoties uz hosteli, izšļurkstināju. StarBucks pārdevējs izteica man komplimentu - ka viņam patīkot mani šorti, jā man arī pašam mani jaunie peld-/skrien-šorti patīk - spilgti un daudzkrāsaini, prieks, ka arī citi novērtē manu izvēli.



un tagad uz pilsētu! - šodien priekšpēdējā diena Kanādā - jāizmanto uz pilnu klapi.

jā, un pusmaratonam īsti gatavs es vēl tomēr nejūtos, soļot jau 20km nav vērts, bet skrienot jūtos izbesījies jau pēc saviem standarta 11km. nu ko, jāpatrenējas vēl. varbūt nākamsezon Latvijā?

p.s. did I tell, ka esmu nokritis zem kārtējās psiholoģiskās - 90kg - robežas?

un vēl, pēc ilgiem laikiem esam tikuši hosteļa dormā AR LOGU un dorms arī tikai 4vietīgs, nevis 40vietīgs kā Viktorijā vai Džasperā. tagad te no rīta guļu pie atvērta loga (visu nakti bija fantastiski silts!) un klausos, kā pamazām mostas svētdienīgā pilsēta, noskaņojos savam rīta skrējienam.

re, kā dzīvē gadās- tu cilvēks sāc negribīgi skriet veselības uzlabosanas nolūkos, bet tad tev iepatīkas un tu turpini to darīt jau sava prieka pēc.

tagad, atkal atpakaļ Vankūverā, vadot pēdējās dienas pirms LA un Meksikas, atkal skrienu ap brīnīšķo Stenlija parku. 3 nedēļas intensīvas haikošanas un baikošanas ir darījušas savu un vakar 11.1km garo distanci, ko pirms 3 nedēļām pieveicu 65 minūtēs, skrēju vairs tikai 59.5 minūtes. tagad āķis lūpā un šodien (un varbūt arī rīt) jāskrien atkal. kāju musīši pēc vakardienas skrējiena arī vairs tā nesāp kā pirmajā reizē, viss lieliski!

domās solidarizējos ar skrējējiem tālajā Rīgā un Tallinā.

UPD: pavēros Cibā- gandrīz 4 nedēļas pagājušas, nevis 3. jā esam te Kanādā par ilgu aizsēdējušies. kaut gan Vankūvera man patīk, teikšu, ka tā ir mana mīļākā Kanādās pilsēta.

Vankūveras Gastaunā ietrāpījām uz gadskārtējo motociklistu salidojumu. motocikli daudzi un dažādi, skaitā mērāmi desmitos, ja ne simtos. šāds, lūk, es pieļauju, varētu patikt mr.Č.

nelielajā pilsētiņā Prince Rupert mums bija iecere pavadīt vienu nakti starp prāmi no Vankūveras salas un prāmi uz Queen Charlotte salām. diemžēl prāmis uz QC ir salūzis un un mēs šeit esam jau otro dienu. nupat vakarā piezvanīja dzelzs vīrietis no BC Ferries un paziņoja, ka prāmis nekursēs arī svētdien. jauki, izskatās, ka varēšu sakārtot visas bildes un sablogot visus līdzšinējos notikumus.

šis pats prāmis ir arī vienīgais kravas transports uz QC salām, līdz ar ko tramīgi sāka izklausīties vietējo biznesu pārstāvji salās, kuriem zvanījām, lai pārceltu rezervācijas. prāmis ne tikai atved tūristus, kas ir salu galvenā peļņas iespēja, bet atved arī pārtiku un citas ikdienā nepieciešamās preces. nez, cik ilgam laikam viņiem tur ir krājumi?

pieļauju, ka, kā putnu vērotāju, šī bilde varētu Tevi iepriecināt.

sveiciens jubilejā. un, lai alus "Enriko pulkstenī" labi garšo!


Putnu klints St.Mary's rezervātā (Ņūfaundlenda, Avalonas pussala) - šie ir ganneti (nothern gannets, sula bassanus), bildē iekļuva tik daļa no 11'000 rezervātā ligzdojošajiem pāriem. un vēl kāds strēķītis sugu palika aiz kadra.

nu vismaz pēc Latvijas laika jau jubileja (mums vēl aizvien 18.augusts). domāju, domāju un izdomāju, ka tā kā kihelkonnai, cik atceros, visvisādi augi, biotopi un veģetācijas patika, tad varētu viņu iepriecināt ar Ņūfaundlendas biotopu un individuālu augu fotoparaugiem.

( daudz laimes dzimšanas dienā Tev, Kihelkonna! )

jādodas gulēt, bet nemaz negribas - šodien esam trāpījuši superhostelī - vīriešu dormā guļ 40 cilvēku. labi, ka man ir ausu aizbāžņi, iedomājos, kā izklausās, kad visi vienlaikus iekrācas...