mana dienasgrāmata

izstaigājos šodien pa Congreso un Plaza del Mayo rajoniem. vislabāko iespaidu atstāja Casa Rosada - prezidenta pils:

rīt pēc skolas turpināšu staigāt atkal.

pēc pastaigas iegāju veikalā un iepirku šādus tādus niekus vakariņām. uzmanību piesaistīja vīna plaukts ar fantastiskām vīna cenām. šis eksemplārs
tika iegādāts par 13 peso (Ls 2.15), tagad dzeru un nākas atzīt, ka ir gards. 24 peso (Ls 4) dārgi vīni veikalā jau tiek slēpti aiz atslēgas. ja tādā garā turpināsies, kļūšu par vīna alkoholiķi.

p.s. un gulēt arī laikam tagad jāiet. organisms pieradis vēl pie Latvijas laika, bet tur jau pusčetri naktī. buenos noches, mi amigos!

šodien tikko kā iznācu no hosteļa, tā mani gandrīz no kājām nogāza garāmskrejošs vīrelis, kurš momentā noreaģēja un mēģināja man palūgt 50 centavo. kādam nolūkam diemžēl nesapratu, runāja ļoti ātri. uz brīdi sajutos kā mājās. interesanti tas, ka pēc bomža vai kā citādi deklasēts viņš neizskatījās.

cik patīkami, ka pēc divarpus stundu nepārtrauktas staigāšanas un vēršanās uz baznīcām un pilīm vari ieiet kafejnīcā un pateikt un vaso de tinto de la casa por favor. un visi tevi saprot. un viss notiek. vīnu šeit glāzē lej tāpat kā alu Londonā - gandrīz ar kaudzi, līdz pašai pašai glāzes maliņai.

mhm, pa kafejnīcas logu veroties, virs avenida de mayo izkārti varavīksnes karogi. ā, apskatījos ceļvedī- katra novembra pirmajā sestdienā (tātad vakar) pa šo ielu notiek geju, lesbiešu un transseksuāļu gājiens starp pašiem centrālākajiem BA laukumiem- plaza de mayo un plaza del congreso. tādu pasākumu esmu nokavējis...

atbildot uz skuka-s jautājumu, ko es šeit darīšu un kā es nonācu pie šāda lēmuma: mācīšos spāņu valodu un tango, kā arī nedaudz paceļošu riņķī pa Argentīnu. lēmums bija ārkārtīgi spontāns - no sākuma bija ideja, ka, lai sevi nodarbinātu bezdarbnieka statusā, vajag kaut ko mācīties, teiksim spāņu valodu, kas man ir sens sapnis - vairākas reizes esmu sācis mācīties, bet tā arī sistēmas trūkuma dēļ neko neesmu iemācījies. ideāla doma likās kursi spāniski runājošā zemē - lai var arī uzreiz dzīvē praktizēt. no sākuma bija doma braukt uz Spāniju, bet tad man kā ar strāvu iesita pa galvu - Argentīna! nekāda racionāla pamatojuma nav, vienkārši likās, ka tas būs ļoti, ļoti forši. un tad jau biju apsēsts ar šo ideju, pēc nedēļas nopirku biļeti uz BA. tā nu es esmu šeit.

jā gan, esmu atlidojis līdz BA un pat jau nonācis un iečekojies viesnīcā (nu labi - hostelī ar atsevišķiem viesnīcas elementiem) un piekonektējies internetam. kā pozitīvu faktu var atzīmēt jauko klimatu - spīd saule un ir kādi 18-20 grādi, nu pavasara vidus jau vēl tikai, paši saprotiet, ar laiku droši vien kļūs vēl siltāks, bet t-kreklā var staigāt jau tagad.

skopuma lēkmes ietekmē nolēmu no lidostas uz centru braukt nevis ar taksi (90 peso) vai shuttle bus (45 peso), bet gan ar pilsētas satiksmes autobusu (2.50). kas peso netaupa, pie lata netiek (peso pret latu mainās attiecībā 6:1). brauciens izvērtās diezgan ilgs - 2 stundas solītās pusotras stundas vietā, jo pa ceļam pirmā autobusa šoferis izlēma tālāk nebraukt un nācās gaidīt nākamo busu. nu nekas, varēja aplūkot BA suburbus, kuri gan ar sevišķu daili neizceļas. uz ielām arī netīrs - visādi papīri un citi sūdi mētājas. pēc pusdienām (mums te vēl tikai divi dienā) iešu aplūkot centru, cerams, ka tur tā arhitektūra tāda mīlīgāka.

lidmašīnā nedaudz papļāpāju ar blakussēdētāju - sievieti uz gadiem 50 ar indiānietes vaibstiem, kura strādājot Valensijā vēršu cīņu stadionā un tagad devās mājās atvaļinājumā. tad lūk, sieviete mani nedaudz nobiedēja, ka, sakarā ar ne pārāk labo ekonomisko situāciju, BA neesot neko droša pilsēta. drošāka par Rio gan esot, bet vienalga - uz ielas pēc tumsas iestāšanās iet nevajagot, pasi un lielāku naudu līdzi nenēsāt, pleca somas vietējie raujot nost kā traki. vislabāk sačupoties ar kādu citu tūristu vai vietējo un pārvietoties divatā, tā esot drošāk. nu redzēs, kā būs. pa reizei uz kādu nakts tusiņu jau gribēsies aiziet, nāksies būt piesardzīgam. kas priecē, man izdevās ar argentīniešu lēdiju sazināties pat manā trūcīgajā spāņu valodā, šo to pārvaicājot, lai atkārto, bet visumā sapratāmies diezgan labi. sirsnīgs cilvēks.

un vēl no lidmašīnas atceros, ka AirComet stjuartes ir vienas no skaistākajām, ko esmu redzējis.

tagad iešu noskalošu ceļa putekļus, tad pusdienas un, aidā, uz pilsētu prom. varu ziņot, ka garastāvoklis ir uzlabojies un nav ne miņas no vakardienas nedrošības un nepārliecinātības. viss būs labi. un rīt jau arī sākas spāņu valodas kursi, nebūs laika slinkot kā pēdējo 3 mēnešu laikā.

tieši šos pašus Bairona vārdus citēju pirms 2 gadiem, kad devos uz Londonu (biju aizmirsis, bet google atrada, kad atkal meklēju 'adieu' rakstību). toreiz no Rīgas lidostas, šoreiz no Madrides- esmu kļuvis kosmopolītiskāks vai vismaz eiropeiskāks, šoreiz jūtos, ka kādu būtisku robežu pārkāpju tieši šeit- uz Eiropas un D-Amerikas robežas. esmu jau gaitenī uz lidmašīnu un ceļa atpakaļ vairs nav. jocīga sajūta. un nedaudz bail no došanās tik tālu svešumā vienam pašam. tā ir pirmo reizi mūžā. bet viss jau kādreiz ir pirmo reizi... adieu! un gaidiet turpmākās reportāžas.

tikko ienācu salonā- ak vai, cik milzīga lidmašīna- 8 krēsli rindā, sen nav tādā lidots. un visi apkārt runā spāņu valodā, ko es vēl aizvien saprotu diezgan slikti. nolādētais avantūrists!

tā nu es sēžu taksometrā uz lidostu, kas ir pirmais fiziskais solis manā ceļojumā, un cenšos saprast, kā gan tas viss sākās jebšu, kas bija pirmais loģiskais solis. vai tas bija brīdis, kad vitals ieteica pamācīties spāņu valodu natīvā vidē un manā prātā atausa spilgta doma par Argentīnu? vai arī tad, kad pirms 2 gadiem sapratu, ka gribu mācīties spāņu valodu un pierakstījos valodu kursos? vai pirms 6 gadiem Kanāriņos, kad pirmo reizi ieklausījos šajā brīnišķīgajā valodā un man tā iepatikās? vai pat vēl agrāk- drūmā decembra vakarā, kad wowow ienāca kabinetā ar spīdošo domu pārlaist ziemassvētkus siltā un saulainā vietā? vai vēl senāk? pārņem sajūta, ka ikviena tagadnes darbība cēlusies krietni vien senu citu darbību rezultātā un ģenerē jaunas darbības tālā nākotnē. determinisms, vai?

Buenosairesā nākamajās 10 dienās dienā sola 25 - 30 grādus. un tas vēl ir tikai pavasara vidus. labi, laikam beidzot jāsāk pakot soma, lidmašīna jau pēc 5 stundām un kaut nedaudz pagulēt pirms tālā ceļojuma netraucētu...