mana dienasgrāmata

atceros, kādreiz bija akcija es gribu peldēties Baltijas jūrā. tad, lūk, pēc šodienas peldes Klusajā okeānā Mazatlānā es varu pilnīgi droši teikt: es NEGRIBU peldēties Baltijas jūrā. gribu peldēties siltā, siltā okeānā. bērnībā varēju jūrā (Jūrmalā) peldēties, līdz burtiski zils paliku, gandrīz stundu, māmiņai vajadzēja mani gandrīz ar varu vilkt no jūras ārā. arī tagad peldēšanas (ieskriešanas/izskriešanas) sezonu Košragā parasti atklāju aprīlī vai maijā un beidzu septembrī, bet stundu ūdenī, Baltijas jūrā... nekad vairs!

vēl viens ļaunums tam, ka visi tusiņi beidzas 2am, ir, ka 2 naktī iztusējušam tev neko diži ēst vēl negribas. tad nu tu arī dodies gulēt nepanaktslaunagojis, un 6-7 no rīta tevi pamodina velnišķīga vēdera kurkstēšana.

savukārt, ja tuss normāli beidzas 4, 7 vai pat 8 (eh, kā BsAs), tad:
- tu pirms gulētiešanas nedaudz iekod un pamosties laimīgi izgulējies dziļā pēcpusdienā

- tev nav jāskraida pa ielu kā muļķim meklējot taksi, jo mājupbraucēji "uzsūcas" trafikā pakāpeniski (2, kā var viegli iedomāties, neviens vēl nav "uzsūcies", un visas ielas ir pilnas ar takšu meklētājiem)

- un tādi mākslīgi, ar likumu noteikti ierobežojumi vispār ir muļķīgi- es taču pats atbildu par sevi un savu veselību/brīvo laiku/etc, nevis kkāda "māte-valdība", kurai liekas, ka visiem jāčuč dieva mierā jau 2 naktī

Sol, ar laimu un sāli (jau integrētiem industriālajā piedāvājumā). pēc garšas šķiet, ka arī nedaudz tekilas ir piešāvuši, bet par to etiķete klusē. dzertu bi vēl un vēl, bet rīt jāhaiko pa ellišķīgu karstumu.

tā, nu gandrīz pēc 3 mēnešiem Kanādā dodamies prom. vēl vadām burtiski pēdējās minūtes Vankūveras lidostā, bet esam jau iečekojušies un interesantā kārtā arī ASV imigrācijas kontroli izgājuši (viņiem te ir imigrācijas dienesta outlet Vankūveras lidostā).

Kanāda ir bijis interesants ceļojums, bet ne tāds, kurš "norautu jumtu", pietrūkst nedaudz eksotikas, sirsnības vai vēl kaut kā... grūti pateikt tieši kā, bet nav sajūtas, ka šeit ļoti, ļoti gribētos atgriezties, īsajā summārijā plusu un mīnusu skaits, uizskatās, ir līdzsvarā:

+ lieliski nacionālie parki: Cape Breton (Nova Scotia), Gros Morne (Newfoundland), Jasper & Banff (Alberta)
- austrumkrasta pilsētu amerikāniskums
+ ārkārtīgi jauki un viesmīlīgi cilvēki Novaskotijā - gan laukos, gan pilsētās
- dzeramnaudu politika: ikviens apkalpojošā sfērā vēlas dzeramnaudu (uzskata, ka viņam tā pienakas automātiski), pat ja serviss ir bijsi riktīgi lousy
- lielākā daļa iestāžu darbinieku neorientējas savos darba pienākumos un saistītajā informācijā
+ pirmo nāciju (indiāņu un inuītu) kultūra un māksla - ievērojami interesantāka nekā balto emigrantu centieni mākslas laukā
- medicīnas aprūpe: sapotēties pret hepatītu šajā valstī bija riktīgs challenge. pozitīvi var izcelt aptieķnieku ieinteresētību un vispārējo kompetenci
+ Vankūvera: viesmīlīga, atvērta un dinamiska pilsēta, jā, ļoti skaista savā ziņā arīdzan
- cenas, cenas, cenas...
...

cerams, ka vēl kādas foto un pārdomas Kanādas sakarā iepostēšu, bet tagad jau jādodas uz LA lidmašīnu. un pēc nedēļas - prom uz Meksiku, Montereju: tequila! fiesta!

keep in touch!

šorīt salīdzinājumā ar vakardienas skrējienu bija gan priekšrocības, gan pakaļrocības. priekšrocība tāda, ka vakar tusēju ar mērenu alkohola patēriņu (2 aliņi vakariņās + klubā 1 Corona & 2 Cuba Libre), līdz ar ko šodien, atšķirībā no vakardienas, nebija nekādas pohu sajūtas. toties šodien pakrūtē pamatīgi spieda vakardien notiesātā fusilli pasta ar jūraszvēriem - milzīga un garda porcija, kas lika sevi manīt visu skrējiena laiku, neskatoties uz to, ka arī vakar klubā kādu stundiņu centīgi palēkāju. tā kā biju ļoti apņēmīgs, tad skrējienu uzsāku ātri, centīgi desojot pakaļ vienai sīciņai, bet izturīgai japānietei. japāniete bija labāk trenēta - es pusdistancē atlūzu un kādas 20 minūtes biju spiests vilkties kā lēnais divplāksnis, līdz ar ko galā nonācu apaļā stundā - par pusminūti vēlāk kā vakar. un vismaz kādu puskilometru aiz spriganās japānietes.

no otras puses, patlaban esmu mazāk saguris kā vakar. un bija patīkami arī izbaudīt pēcskrējiena svētdienas rītu pilsētā - iegriezos StarBucks pēc rīta leduspienakafijas devas, ko lēnām, dodoties uz hosteli, izšļurkstināju. StarBucks pārdevējs izteica man komplimentu - ka viņam patīkot mani šorti, jā man arī pašam mani jaunie peld-/skrien-šorti patīk - spilgti un daudzkrāsaini, prieks, ka arī citi novērtē manu izvēli.



un tagad uz pilsētu! - šodien priekšpēdējā diena Kanādā - jāizmanto uz pilnu klapi.

jā, un pusmaratonam īsti gatavs es vēl tomēr nejūtos, soļot jau 20km nav vērts, bet skrienot jūtos izbesījies jau pēc saviem standarta 11km. nu ko, jāpatrenējas vēl. varbūt nākamsezon Latvijā?

p.s. did I tell, ka esmu nokritis zem kārtējās psiholoģiskās - 90kg - robežas?

un vēl, pēc ilgiem laikiem esam tikuši hosteļa dormā AR LOGU un dorms arī tikai 4vietīgs, nevis 40vietīgs kā Viktorijā vai Džasperā. tagad te no rīta guļu pie atvērta loga (visu nakti bija fantastiski silts!) un klausos, kā pamazām mostas svētdienīgā pilsēta, noskaņojos savam rīta skrējienam.

re, kā dzīvē gadās- tu cilvēks sāc negribīgi skriet veselības uzlabosanas nolūkos, bet tad tev iepatīkas un tu turpini to darīt jau sava prieka pēc.

tagad, atkal atpakaļ Vankūverā, vadot pēdējās dienas pirms LA un Meksikas, atkal skrienu ap brīnīšķo Stenlija parku. 3 nedēļas intensīvas haikošanas un baikošanas ir darījušas savu un vakar 11.1km garo distanci, ko pirms 3 nedēļām pieveicu 65 minūtēs, skrēju vairs tikai 59.5 minūtes. tagad āķis lūpā un šodien (un varbūt arī rīt) jāskrien atkal. kāju musīši pēc vakardienas skrējiena arī vairs tā nesāp kā pirmajā reizē, viss lieliski!

domās solidarizējos ar skrējējiem tālajā Rīgā un Tallinā.

UPD: pavēros Cibā- gandrīz 4 nedēļas pagājušas, nevis 3. jā esam te Kanādā par ilgu aizsēdējušies. kaut gan Vankūvera man patīk, teikšu, ka tā ir mana mīļākā Kanādās pilsēta.

ta, pramis vel aizvien remontejas, un tikai sodien 14 uzzinasim, vai pramis tuvako 2 dienu laika ies vai ari tiks ielikts sausaja doka uz nedelu (nu nedelu saja d.cauruma mes gan nepavadisim).

lidz ar to varam nodoties interneta priekiem un gastronomiskam izvirtibam. sai sakara loti sagribejas forsas latviskas kotletites. vai kads var ieteikt ne parak sarezgitu un loti garsigu kotlesu recepti?

paldies!

Vankūveras Gastaunā ietrāpījām uz gadskārtējo motociklistu salidojumu. motocikli daudzi un dažādi, skaitā mērāmi desmitos, ja ne simtos. šāds, lūk, es pieļauju, varētu patikt mr.Č.