novēliet man skrējienam nelabvēlīgu laiku #tw
Maijs. 8., 2011 | 07:57 am
tā, man šodien pirmās skriešanas sacensības: http://www.ucema.edu.ar/maraton-ucema/p
Piedāvātā distance gan tikai 8K (vai 3K, kas neskaitās nemaz), bet vienalga - PIRMĀS!
ja par mērķiem:
- mērķis optimums: 36:00 min (@4:30)
- bet ar @4:40 vai @4:45 es arī būšu apmierināts ==> 37:20 - 38:00
temperatūra +12, Realfels, tikai ap 9-10, tādā aukstumā es skriešu pirmo reizi kopš universitātes gadiem (kad jau 2-3km mani potenciāli nogalināja).
AIDĀ un turiet īkšķus - starts tieši pēc 90 minūtēm!!! mans numurs: 2246 (omg, cik daudz to skrējēju!)
P.S. Vienlaikus turu īkšķus par observer: http://klab.lv/users/observer/
Piedāvātā distance gan tikai 8K (vai 3K, kas neskaitās nemaz), bet vienalga - PIRMĀS!
ja par mērķiem:
- mērķis optimums: 36:00 min (@4:30)
- bet ar @4:40 vai @4:45 es arī būšu apmierināts ==> 37:20 - 38:00
temperatūra +12, Realfels, tikai ap 9-10, tādā aukstumā es skriešu pirmo reizi kopš universitātes gadiem (kad jau 2-3km mani potenciāli nogalināja).
AIDĀ un turiet īkšķus - starts tieši pēc 90 minūtēm!!! mans numurs: 2246 (omg, cik daudz to skrējēju!)
P.S. Vienlaikus turu īkšķus par observer: http://klab.lv/users/observer/
Link | ir doma {3} | Add to Memories
laiks skriešanai pagalam nelabvēlīgs ;-) #tw
Maijs. 8., 2011 | 11:53 am
tā, izvirzītais mērķis optimums galīgi izrādījās nekāds ne optimums.
skrēju ar rokas pulksteni, distancē katrs km bija nomarķēts. jau pēc 1. kilometra šķita, ka kaut kas nav kārtībā, bija aizdomas, ka uzlikuši pirmā kilometra atzīmi par agru vai arī neesmu riktīgi lāgā saskatījis, ko rāda rokaspulkstenis (ar kājiņveida rādītājiem) vai arī neesmu pareizi piečekojis skriešanas sākumlaiku uz rokaspulksteņa. neatkarīgi no cēloņa, pirmā kilometra laiks ap 3:45 likās nereāls (jo sevišķi ņeot vērā, ka startā ap 20 sekundēm bija baisa zupa, kurai vajadzēja burtiski vilkties cauri). pēc tam 2. kilometru neieraudzīju un tad apnika dalīt minūtes ar noskrietajiem kilometriem. bet subjektivi skrējās kaut kā ātri - startā pieticīgi biju izejas tunelī tā patālu apstājies, tad nu es pirmos 2 kilometrus nepārtraukti apdzinu citu skrējējus. tā gadās, kā teiktu klasiķis. ap 4. - 5.km sāka durt sānos. viss, padomāju, laikam skrienu par ātru un pa reizei ieelpoju caur muti (ko es parasti nedaru). enforsēju ieelpu caur degunu.
cita starpā distancē divas reizes dzirdēju skrējējus vienu otram vaicājam - mēs te šodien 8 vai 10km skrienam? (es vienam, cita starpā, atbildēju 40K, viņš tā īgni uz mani nolūrēja;-)
otro reizi aizdomas, ka ar manu manu ātrumu kaut kas nav kārtībā, uzmācās pie 7. kilometra atzīmes, kad pulkstenis aīmredzami vēl nebija pārsniedzis pusstundu. un tad garām sāka skriet sieviete ar personīgo treneri uz divriteņa: "Sarauj Makī, 4:08, tu vari labāk", viņš viņai sauca. lai arī tas nebija man veltīts uzmundrinājums, es sapratu, ka ir iestājies pēdējais kilometrs un ka arī es varu labāk. atmetu elpošanu caur degunu un saku maukt pilnā tempā uz priekšu ar vienu vienīgu domu - "kaut nu nenolūztu 100m pirms finiša". tad es, jau galīgi izbesījies, pēdējā brīdī ieraudzīju finiša pulksteni, kurš nepielūdzami skaitīja 31:50... 31:55... 32:00... 32:05... 32:10 un tad tas pazuda no redzesloka... biju atskrējis... oficiālais rezultāts pēc čipa skrējēju kluba mājas lapā rīt.
bet, lai kāds arī nebūtu oficiālais rezultāts, koprezultāts ap 32:10 @4:01 neglābjami priecē. ak jā, 25.maijā jau pierakstījos uz 10K distanci, nez 10K arī šādu ātrumu ir iespējams noturēt, he?
nu un pēc tam pusmaratonu vasara Latvijā. vēl pēc tam - redzēsim ;-)
skrēju ar rokas pulksteni, distancē katrs km bija nomarķēts. jau pēc 1. kilometra šķita, ka kaut kas nav kārtībā, bija aizdomas, ka uzlikuši pirmā kilometra atzīmi par agru vai arī neesmu riktīgi lāgā saskatījis, ko rāda rokaspulkstenis (ar kājiņveida rādītājiem) vai arī neesmu pareizi piečekojis skriešanas sākumlaiku uz rokaspulksteņa. neatkarīgi no cēloņa, pirmā kilometra laiks ap 3:45 likās nereāls (jo sevišķi ņeot vērā, ka startā ap 20 sekundēm bija baisa zupa, kurai vajadzēja burtiski vilkties cauri). pēc tam 2. kilometru neieraudzīju un tad apnika dalīt minūtes ar noskrietajiem kilometriem. bet subjektivi skrējās kaut kā ātri - startā pieticīgi biju izejas tunelī tā patālu apstājies, tad nu es pirmos 2 kilometrus nepārtraukti apdzinu citu skrējējus. tā gadās, kā teiktu klasiķis. ap 4. - 5.km sāka durt sānos. viss, padomāju, laikam skrienu par ātru un pa reizei ieelpoju caur muti (ko es parasti nedaru). enforsēju ieelpu caur degunu.
cita starpā distancē divas reizes dzirdēju skrējējus vienu otram vaicājam - mēs te šodien 8 vai 10km skrienam? (es vienam, cita starpā, atbildēju 40K, viņš tā īgni uz mani nolūrēja;-)
otro reizi aizdomas, ka ar manu manu ātrumu kaut kas nav kārtībā, uzmācās pie 7. kilometra atzīmes, kad pulkstenis aīmredzami vēl nebija pārsniedzis pusstundu. un tad garām sāka skriet sieviete ar personīgo treneri uz divriteņa: "Sarauj Makī, 4:08, tu vari labāk", viņš viņai sauca. lai arī tas nebija man veltīts uzmundrinājums, es sapratu, ka ir iestājies pēdējais kilometrs un ka arī es varu labāk. atmetu elpošanu caur degunu un saku maukt pilnā tempā uz priekšu ar vienu vienīgu domu - "kaut nu nenolūztu 100m pirms finiša". tad es, jau galīgi izbesījies, pēdējā brīdī ieraudzīju finiša pulksteni, kurš nepielūdzami skaitīja 31:50... 31:55... 32:00... 32:05... 32:10 un tad tas pazuda no redzesloka... biju atskrējis... oficiālais rezultāts pēc čipa skrējēju kluba mājas lapā rīt.
bet, lai kāds arī nebūtu oficiālais rezultāts, koprezultāts ap 32:10 @4:01 neglābjami priecē. ak jā, 25.maijā jau pierakstījos uz 10K distanci, nez 10K arī šādu ātrumu ir iespējams noturēt, he?
nu un pēc tam pusmaratonu vasara Latvijā. vēl pēc tam - redzēsim ;-)