Jaunās mašīnītes iesvētīšana. Izvedām to pirmajā braucienā uz mūsu iemīļoto vietu, papriecājāmies par pirmajiem nobrauktajiem 100km un iesvētījām ar šampanieti. Mans mazais Anonīmais Alkoholiķis to ir pelnījis. Rīt būs pirmais brauciens uz darbu, un pēc mēneša nobrauciens būs vismaz 2k. Tik forši paņemt brīvu dienu darbā, lai tikai izvizinātos ar jauno Poliņu.

Darbā gan nav nekādas jēgas šonedēļ būt. Rudens brīvlaiks. Neviens no sazvanājamajiem neceļ telefonu, bet bez sarunas ar viņiem mans projekts stāv uz vietas. Dikti interesants un sarežģīts projekts par finanšu daļu, kura ilgu laiku bija atstāta novārtā, tāpēc tagd tur tāds haoss. Neviens neko nezina, miljoni tiek zaudēti tādā veidā. Man tajos sūdos ir jāievieš kaut kāda skaidrība, bet nav neviena, kas zinātu kādu konkrētu atbildi uz maniem jautājumies. Notiek tikai sūtīšana no vienām durvīm pie citām. Tā ir uzņēmumā ar 18500 darbiniekiem... Kā mazā valstī ar šausminošāko birokrātiju.

Darba dienās nostrādājos, nedēļas nogales paiet izklaidēs. Nākamnedēļ pasākums finanšu nodaļā, tad dzimšanas dienas ballīte pie francūzietes, tad droši vien nedēļas nogale Rostokā, piecas dienas Rīgā, Ziemassvētku balle darbā. Ziemassvētki un tad, un tad es došos uz Budapeštu komandējumā! *situ plaukstas un lēkāju aiz prieka* Tad darbs jaunā nodaļā, jauni kolēģi, jauni izaicinājumi. Un nākamā gada septembrī es došos uz ārzemēm strādāt. Seši mēneši Šveicē vai ASV, vai Ķīnā, vai Ungārijā, vai Brazīlijā, vai kādā citā pasaules malā.

Mīlu savu dzīvi! Mīlu savu vīru! Šodien divi mēneši. Skål!


P.S. illumine, kad būšu Rīgā no 8.-12. decembrim, labprāt ar tevi satiktos un padzertu tēju :)