...un šorīt tā arī bija, kad es stundu stūrēju uz darbu, spītējot lietum un vējam.

Drausmīga vētra. Brīžiem bija tā, ka logu tīrītāji netika galā ar savu uzdevumu un es neredzēju pilnīgi neko. Tad vēl tās šausmīgās vēja brāzmas no kreisās puses, kas tā vien centās iestumt mašīnu grāvī. Lai šo situāciju padarītu vēl dramatiskāku, ierasto miegaino melodiju vietā, mans iemīļotais Radio Klassisk atskaņoja maršus un ko nelabu vēstošus skaņdarbus, kuriem diemžēl nosaukumus nezinu, lai gan lielākā daļa bija iepriekš dzirdēti.

Kad beidzot nogriezos no galvenā ceļa un vējš pūta no aizmugures, rokas no pēkšņā miera pēc pusstundas ilgā saspringuma sāka nedaudz trīcet. Nākamreiz vētras laikā mašīna paliks mājās, bet es uz darbu došos ar vilcienu.

Jā, un tad radio pēkšņi nomainīja repertuāru no nelaimi vēstošiem uz mierīgi cerīgiem skaņdarbiem. Reizēm manai dzīvei ir fona mūzika.