Viens no maniem mazajiem smilšu peļiem jau vairākas nedēļas nesekmīgi cenšas izlēkt laukā no būra. Sitas ar galvu pret vāku, aizķeras ar priekšķepām aiz ūdenstrauka un ar pakaļķepām mēģina sevi uzstutēt augstāk. Intereses pēc vairākas reizes nobīdīju vāku uz malu, bet šamam tā arī neizdevās aizlēkt līdz malai un uzdabūt resno galu augšā. Līdz šim vakaram. Kā teica B. Franklins, Energy and persistence conquer all things. Laimīgais Pelis aizlēca līdz malai, aizķērās aiz tās, pievilka dibengalu un bija augšā uz būra malas. Nosēdēja tā pāris minūtes, laikam nespēdams noticēt savai veiksmei, un devās pastaigā pa nobīdīto būra vāku. Tālāk gan nekur netika. Līdz grīdai nedaudz mazāk par metru, mazajam pelēnam zvērīgs augstums. Paskraidīja nedaudz pa vāku un ielēca atpakaļ būrī, lai... atkal atsāktu savus mēģinājumus sasniegt būra malu :D