Aizmirsu laicīgi iedzert pretsāpju tabletu, un tagad galva plīst pušu. Savādāk to briesmīgo spiedošo sajūtu neaprakstīt. Nez, vai iet gulēt vai arī palikt nomodā, jo tik un tā nakts laikā būs jāceļas, lai brauktu pakaļ mīļotajam. Viņam atkal vakariņas ar darba kolēģiem. Es tikmēr izklaidējos ar viņa ģimeni. Pica vakariņās un naksnīga pastaiga gar jūras krastu, tumsā pūloties saskatīt izstādes Sculpture by the Sea instalācijas. Tās, kuras novietotas gar krastu, mēs vēl paguvām apskatīt, kamēr gaišs, bet atpakaļceļā jau klīdām pa mežu, minot, kādi darbi ir paslēpti tajos tumšajos krūmos. It īpaši neomulīgs bija Emma Wise "Growth" - kokos sakārti krāsaini guļammaisi, kuros it kā manāmas cilvēku aprises. Lieki piebilst, ka 11 vakarā šie maisi nav krāsaini un diezgan ļoti uzdzen asociācijas ar melniem līķu maisiem. Brrr...

Jautrākās instalācijas (vai tā tās sauc?) bija izlietnes noteka (Peter Frimand) un māja, kurā līst (The Glue Society). Vēl ļoti patika milzu rozā brilles (Sea Pink, Marc Moser), obelisks (ļoti patika, The Obelisk, Keld Moseholm), spoguļbaznīca (Spectacle Agnostico, Kent Karlsson), trīs ziedi (From Optimism to Hope, Andreew Rogers) un patiesībā gandrīz visas pārējās instalācijas. Daudz interesantāk nekā pirms diviem gadiem, kad bija pirmā Sculpture by the Sea izstāde.

Bildes slinkums likt, jau vēls. Varbūt rīt, varbūt arī vispār ne. Ja kādu interesē, oficiālās (ne manas) darbu bildes apskatāmas te.

Vasara jau puslīdz sākusies, bet manā skapī trūkst vasarīgu papēžkurpju. Un veikalos kā par spīti nekā iekārojama nav. Lielākā daļa piedāvāto apavu ir bez papēžiem vai arī smalkas siksniņkurpes, kuras ikdienai neder. Tāpēc vakar pilnīgi nopietni apsvēru domu iegādāsies šīs Tommy Hilfiger wedges par spīti diezgan sālītai cenai. Atturējos. Nākamnedēļ ap šo laiku tik un tā būšu Edinburgā, varbūt tur paveiksies ar sandaļu iegādi.