Šonedēļ taču apritēja gads, kopš ieguvu vadītāja apliecību. Un visu šo gadu es novizinājos ar mūsu mazo škodiņu. Tikai un vienīgi ar to. Tāpēc šodienas izbrauciens ar milzu "kuģi" pasātu lika justies tā, it kā pie stūres atkal pirmo reizi. Jau biju aizmirusi, ka, iesākot mācīties braukt, ļoti koncentrējos uz pašu auto, nevis uz satiksmi. Pēc pāris kilometriem tomēr pieradu gan pie dīvainajiem pedāļiem, gan ātrumpārslēga, gan arī stūres un vispār pie krietni lielākas mašīnas ar spēcīgāku motoru.

Šodien tapa šī smilšu kūka un tika atzīta par labu esam. Vienīgi jāaizraksta laikam receptes autoram komentārs ar piebildi, ka 5-8 minūtes karamelei nepietiek. Es pie plīts nostāvēju vismaz pusstundu, līdz kondensētais piens beidzot karamelizējās.

Njā... Līdz sudrabkāzām vēl jāatrod un jānotestē viena vai divas cepumu receptes. Pagatavot našķus 100+ viesiem nav joka lieta...

Ak, un rīt ir nododamā diena. Trīcu, trīcu.