Spītējot stiprajam vējam un aukstumam aizkūlos līdz ārstam, lai pažēlotos par savu streikojošo muguru. Pēdējā laikā tāds kā spiediens uz skriemeļiem, no rītiem mugura stīva, knapi varu no gultas izlīst. Mugura nesāp, tikai ļoti nepatīkama, spiedoša sajūta. Ārste ieteica man vingrot un dzert pretsāpju tabletes. Manos iebildumos, ka taču nesāp, neklausījās. Dzer tabletes un viss. Ā, un visiem cilvēkiem mugura sāpot ik pa reizei viņu dzīves laikā. Kāpēc un kas pat nejautāja. Divas minūtes, un es jau biju ārā no kabineta, vēl neapmierinātāka kā pirms tam. Kāda jēga no ārstiem?