Pirmā diena mājās aizvadīta, esmu atguvusies un atpūtusies pēc 12 stundas ilgā mājupceļa no tāltālās Drēzdenes. Tik daudz iespaidu, kas jau nedaudz pabalējuši. Diemžēl nebija laika vakaros piesēst pie datora un kaut ko ierakstīt atmiņām, no otras puses gan esmu pašvaks rakstnieks, tāpēc jēgas jau nebūtu tā vai tā.

Tomēr... Lai n-tajām bildēm, no kurām divas trešdaļas jau ir izdzēstas, būtu vismaz kādi komentāri, šeit ir highlights no mana sešdiennieka Drēzdenē. (Savādāk to nenosaukt - dzērām pirmajā vakarā, lai nosvinētu ierašanos, dzērām otrajā, jo kāzas, trešajā pavadījām sievasmāti, dzērām, tad ceturtajā dzērām, ko beidzot sievasmāte prom un sestajā vakarā dzērām par godu manai un paziņas dzimšanas dienai.) Šajās sešās dienās draudzenes vīrs iemācīja mani dzert, nē, baudīt viskiju un uzaizcināja uz kokteiļbāru, kur es nobaudīju visgaršīgāko kokteili, kādu es jebkad esmu dzērusi. Ja kāds kādreiz iemaldās Drēzdenē, iesaku aiziet uz SonderBar un pasūtīt jebkuru no tiem neskaitāmajiem kokteiļiem, ko tur pasniedz. Mēs mūsējos gaidījām pusstundu, bet pat stundu gaidīt būtu vērts.

Protams bija arī ekskursijas. Apskatījām fantastiski skaisto Drēzdenes centru ar tā fantastisko arhitektūru un pasmējāmies par šīs pilsētas paradoksu. Vecākās mājas atrodas tā saucamajā Neustadt, jaunajā Drēzdenes daļā, bet jaunākās, nesen celtās atrodas vecpilsētā, Altstadt. Kāpēc? Jo pēc 2. Pasaules kara Altstadt bija drupās, un joprojām tiek atjaunota, kamēr Neustadt ēkas palika neskartas.

Last but not least, pastaiga pa iespaidīgāko cietoksni, ko jebkad esmu redzējusi. Festung Königstein, cietoksnis, kas uzcelts klints virsotnē. Kā no filmas par viduslaikiem.