Tik daudz darāmā, ka nav īsti laika, lai piesēstos pie datora un kaut ko ierakstītu cibā. Dienas paskrien nemanot iepērkoties, gatavojot vakariņas, dodoties izbraucienā kopā ar ģimeni. Tikko pabeidzu gatavot savu pirmo tiramisu, tagad gulēt, lai rīt agri varētu doties uz nomocīt šī gada pēdējo darba dienu, lai vakarā brauktu pie mīļotā vecākiem uz nelielām vakariņām, kurās man atkal būs "jāpiestrādā" par tulku.

Patiesībā kādā no mapēm ir saglabāts aizsākts puksts, bet tad mani pārtraucu, un es vairs nezinu, vai vēlos par to stāstīt. Pirms dažām dienām mirku gandrīz asarās, bet tagad esmu atguvusies un skatos uz visu pozitivākā gaismā.