Beidzot esmu izgulējusies pēc divu dienu neizgulēšanās pļaviņā kaut kur Salacgrīvā. Festivāls bija fantastisks, lai arī es neskrēju no vienas skatuves uz otru, lai noklausītos kādu konkrētu grupu. Mani tas itin nemaz neinteresēja. Tā vietā laiskojos kopā ar mīļoto. Agri no rīta bija pelde jūrā, kamēr vēl nebija saradies tas melnais cilvēku tūkstotis. Nesteidzīgas brokastis, sēžot uz soliņa un vērojot, kā sāk ierasties cilvēki, kurus no teltīm ir izdzinis nežēlīgi karstā saule, kas jau sešos no rīta ir sakarsējusi telti tā, ka nav iespējams gulēt. Dažas stundas mēs vienkārši gulšņājām kāpās iekārtajos šūpuļtīklos un klusējām vai arī sarunājāmies par šo un to. Paklausījāmies perkusiju skaņās, padejojām salsu. Visbeidzot aizgājām uz pāru jogu, kuru vadīja pasniedzējs no Labo sajūtu laboratorijas. Visbeidzot, fantastiskais Muse koncerts sestdienas vakarā, vienīgais koncerts divu dienu laikā, kuru es noklausījos visu un izbaudīju pilnībā.

Noteikti došos uz kādu festivālu nākamgad, ja būs Musel līdzvērtīga grupa.

Tagad mēs atkal atpūšamies un gaidām piektdienu, kad mēs dosimies divatā uz tālo zilo ezeru zemi Latgali. Apciemosim manu tanti, pajāsim ar zirgiem un izbaudīsim Latvijas lauku klusumu un mieru.

Ak, jā... Ja kāds, esot Daugavas labajā krastā vakar laikā no pusdiviem līdz diviem, vērās debesīs un redzēja mazu Cessnu pārlidojam pāri Rīgai Gaujas virzienā un pēc tam atpakaļ uz Spilvas lidostu, tad ziniet - tajā bijām mēs. Mans ģeniālais tēvs uzdāvināja mīļotajam dzimšanas dienā dāvanu, pusstundu ilgu lidojumu Cessna lidmašīnā. Protams, es ar māsu lidojām līdzi. Apskatījām Vecmīlgrāvi, Mežaparku un Baltezeru no putna lidojuma augstuma, aizlidojām līdz Gaujas ietekai jūrā un lidojām atpakaļ. Fantastiski! Lai arī krata, šūpo un trokšņo, man vairāk patīk lidot šadā mazītiņā lidmašīniņā, jo tajā var izbaudīt to lidojuma sajūtu vairāk nekā lielā Boeing'ā.