Nesen no draudzenes dabūju Rīgas Sargu dvd-disku, kuru viņa mistiskā veidā bija atradusi vietējā lielveikalā. Ar dāņu subtitriem, protams. Līdz šim biju dzirdējusi pozitīvas atsauksmes, arī viņa bija sajūsmā. Tāpēc kopā ar mīļoto nolemām veltīt divas mūsu piektdienas vakara stundas, lai noskatītos šo Latvijas kinematogrāfijas pērli. Godīgi? Tikai tās nelielās devas patriotisma dēļ, kas manī vel mājo, es spēju noskatīties šo savārstījumu līdz galam, spīdzinot arī manu mīļoto, kurš tikai aiz pieklājības to klusējot noskatījās līdz galam, pa vidu gan ieslēdzot televizoru, kamēr es taisīju sev tēju. Tik garlaicīgs sižets un pliekana aktierspēle sen nav redzēta. Jūtams tas, ka vēlas sekot Holivudas paraugam grāvēju ražošana, bet līdzekļu un pieredzes trūkums neļauj pat puslīdz labu filmu uztaisīt. Turklāt ir skumji, ka paši latvieši sagroza savu vēsturi, lai tikai padarītu sizētu "interesantāku". Iešu iedzert nedaudz vīna, lai noskalotu šo vilšanās garšu...


UPD. Viena pozitīva lieta gan ir - pat ar savām švakajām Latvijas vēstures zināšanām es pamanīju dažas neprecizitātes (vai arī tā man šķiet), tāpēc nolēmu, ka šī vēstures nodaļa man būs cītīgi jāpārlasa.