Otrā diena gandrīz galā, un man joprojām sāp galva. Jau no vakardienas rīta. Nelīdzēja nedz ilgā pastaiga svaigā gaisā, nedz tablete, ko šodien iedzēru, nedz arī tas ūdens kvantums, ko esmu izdzērusi. Sāku jau apšaubīt to, ka galva bieži sāpot no ūdens trūkuma organismā.

Lieki piebilst, ka šodienas nodarbība bija katastrofāla, jo bija ļoti grūti koncentrēties uz braukšanu, nevis uz galvassāpēm. Tagad ir gandrīz nepārvarama vēlme nobastot dāņu valodu, tā vietā ieritināties gultā zem segas, aizvērt aizkarus un nedaudz pagulēt. Ehhh... Jāsaņemas un jāaizbrauc. Tik vien kā mēnesis palicis līdz vasarai.