Beidzot tiku pie vannas, par kuru sapņoju jau ilgi. Ar bagātīgām papaijas putām, klusumu un rudenīgu skatu pa logu. Tikai... Lai arī cik ļoti man patiktu iegrimt siltajā ūdenī, izbaudīt smaržu, aizmirsties, ilgak par piecām minūtēm mans organisms nav spējīgs izturēt. Spiediens paaugstinās, gar acīm metas melns, viegls nelabums. Laikam būs jālabo "man patīk karsta putu vanna" uz "man patīk remdena putu vanna". Vai reiz es tiešām vannā noģībšu...

Bet bija patīkami tik un tā. Un tagad viegls smaržu mākonītis ietin mani...