Joprojām ik ba brīdim noskurinos, atceroties, kā stūķēju beigto vistu melnajā miskastes maisā. Šodien aizgāju, lai pabarotu vistas un trusi, kurus man uzticēja atvaļinājumā aizbraukušie saimnieku. Skatos, viena tā dīvaini guļ, mušas pa viņu rāpo, pārējās pamatīgu traci sacēlušas. Man, pilsētniecei, tas bija šausmīgs šoks, kad atskārtu, ka tā vista no būra ir jāizņem laukā. Un saimnieki neatbild uz telefonzvaniem... Brrrr... Bet es to izdarīju. Tagad ceru, ka atlikušas trīs izdzīvos līdz 6. oktobrim.