Rīts iesākās ar nedaudz pārceptām brokastu maizītēm. Tagad man ir brokastu grauzdiņi ar sviestu un vecmāmiņas vārīto cidoniju ievārījumu, kas atceļojis šurp no Krievijas dienvidiem. Salds jo salds. Bet tur jau viss saldāks un garšo labāk. Maize, piens, tēja. Arbūzi, melones, persiki, vīnogas. Viss vietējais, visam ir pielipusi dienvidu saule un ne kripatiņas ķīmisko vielu, kuras bagātīgi ziež uz veikalos esošajiem augļiem, lai ilgāk uzglabātos. Vari pats aizklīst līdz arbūzu laukam un izvēlēties sev lielāko un gatavāko. Ieiet persiku dārzā un nopirkt šorīt lasītus persikus.

Šodiena ir darba diena. Veļas diena. Putekļu slaucīšanas diena. Daļa veļas jau žūst, cita vēl tikai griežas mazgājamajā mašīnā. Puķes jau apčubinātas. Viņa pamanījās pārlaistīt istabas augus un nemaz nelaistīt ārā augošās puķes. Tāpēc varu pamāt atā-atā savai tikko stādītajai hortenzijai un lauvmutītei.

Pirmā diena pēc atvaļinājuma. Atpakaļ Dānijā. Mīļotais jau darbā, es vakarā skriešu uz savu pirmo valodas nodarbību, un skrējiens ritenī var sākties. Vēl pēdējie mēneši...